Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka frontes līnijā miera nav, katra diena un katrs metrs Ukrainas karavīriem nāk ārkārtīgi smagi. Turpinoties cīņām frontē, nerimst arī Ukrainas darbs centienos nodrošināt sev modernāku un plašāku pretgaisa aizsardzību.

Krievija cenšas gūt pārsvaru ar "masu"

Amerikāņu eksperti prognozē, ka Krievijas karaspēks, iespējams, plāno uzsākt ofensīvu Doneckas apgabala rietumos. Krievijas spēki plāno ieņemt visu Doneckas apgabalu, un šāda iespējamā ofensīva operācija varētu stiprināt jau notiekošo ofensīvu netālu no Doneckas un Bahmutas.

Analītiķu ziņojumā arī teikts, ka Kremlis, visticamāk, pastiprinās informatīvās kampaņas, kurās tiks runāts par to, ka Ukrainā tiek pārkāpta ticības un preses brīvība.

Tomēr, neskatoties uz Krievijas potenciālu, analītiķi uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā krieviem neizdosies ieņemt stratēģiski svarīgu teritoriju.

Tikmēr Ukrainas puse prognozē, ka Krievijas karaspēks varētu uzsākt ofensīvu 2023. gada sākumā.

Krievijai turpinot ofensīvu Bahmutas un Avdijivkas apkaimē, kur pārsviesti ievērojami spēki, tā cenšas gūt pārākumu ar "masu". Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi notur savas pozīcijas un atvaira krievu uzbrukumus.

Okupantu armijas rindās ir daudz cietumnieku

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka situācija frontē joprojām ir smaga.

"Frontē miera nav. Nav nekā viegla un vienkārša. Katra diena un katrs metrs nāk ārkārtīgi smagi. Sevišķi tur, kur visa okupantu taktika velk uz to, ka ar artilēriju visu iznīcina, lai paliek tikai plikas drupas un krāteri zemē."

Zelenskis sacīja, ka Donbasā Krievija iznīcina pilsētu pēc pilsētas, tāpat kā Mariupoli, kā Volnovahu, kā Bahmutu. Aizstāvēties šādos apstākļos nav tikai varonība, tas ir kaut kas vairāk, uzsvēra prezidents.

"Uzbrucēju vidū ir daudz ieslodzīto. Reizēm pārtveram sarunas par to, ka viņiem teikts – ja neieņems kādas pozīcijas līdz saulrietam, viņus var iznīcināt.

Tāpēc viņus dzen un dzen," par situāciju frontē pie Bahmutas stāsta Ukrainas bruņoto spēku 24. brigādes preses pārstāvis Oleksandrs Savčenko.

"Cenšas arī ieņemt Bahmutu ar taktiskiem ieročiem, jo "pa tiešo" viņiem nesanāk. Tādā veidā cenšas nogriezt piegādi un piespiest Ukrainas karavīrus atkāpties. Pašreiz mūsu karavīri stingri turas, dod pretspēku, un pagaidām ienaidniekam nav būtisku panākumu."

Ukraina plāno atbrīvot Melitopoli

ASV laikraksts "The New York Times" savukārt raksta, ka nākamais Ukrainas bruņoto spēku mērķis ir Melitopoles atbrīvošana.

Melitopole ir pazīstama kā vārti uz Krimu, jo tā atrodas divu galveno automaģistrāļu krustojumā un tur atrodas svarīgas dzelzceļa līnijas.

Melitopoles atbrīvošana palīdzētu atbrīvot arī Zaporižjas un Hersonas apgabalu okupētās daļas, kā arī tuvinātu Ukrainas spēkus Krimai.

Apzinoties nopietnos draudus no Krievijas raķetēm, tiek nopietni strādāts pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas. Zelenskis norādījis, ka šonedēļ padarīts būtisks darbs, lai to stiprinātu.

"Mēs pastāvīgi stiprinām pretgaisa aizsardzību un pretdronu aizsardzību. Un mēs darām visu, lai Ukrainai iegūtu modernākas un jaudīgākas sistēmas. Šonedēļ esam panākuši nozīmīgu progresu pretgaisa aizsardzības jautājumā."

Zelenskis, iespējams, runā par telekanāla CNN vēstīto, ka ASV gatavojas paziņot par "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu nosūtīšanu uz Ukrainu.

Krievija brīdina ASV par "neparedzamām sekām"

Šādas ziņas izsaukušas reakciju no Krievijas. Proti, Krievijas vēstniecība Vašingtonā norādījusi – ja informācija par šo sistēmu nodošanu Ukrainai apstiprināsies, tad tiks piedzīvots vēl viens provokatīvs ASV administrācijas solis, kas var novest pie "neparedzamām sekām".

Krievijas diplomāti apgalvo, ka ASV "ievelk sevi arvien dziļāk" karā Ukrainā un ar savu rīcību "nodara milzīgus zaudējumus ne tikai Krievijas un ASV attiecībām, bet arī rada papildu riskus globālajai drošībai".

Amerikāņu laikraksts "The Washington Post" raksta, ka ASV plāno nosūtīt Ukrainai modernu elektronisko aprīkojumu, kas nevadāmu lidmašīnu munīciju pārvērš viedbumbās.

Komplektos, ko saņems Ukraina, būšot globālās pozicionēšanas ierīces, kuras var pieskrūvēt pie dažāda veida ieročiem.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde ieteikusi cilvēkiem ņemt vērā, ka Krievijas masveida raķešu apšaudes var notikt jebkurā brīdī, arī svētkos.

Kā skaidrojis pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs, triecieni var būt saistīti ar konkrētiem datumiem vai notikumiem, piemēram, ANO sanāksmēm.

Tie var notikt pirmdienās, trešdienās vai ceturtdienās, vai arī tie var nebūt saistīti, bet izvēlēti pēc kādas citas loģikas. Viņš piebilda, ka ziema būs saspringta gan pirms, gan pēc gadumijas.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.