Analītiķi: Iestājoties aukstākam laikam, karojošās puses Ukrainā varētu paātrināt militāro operāciju tempu

Iestājoties aukstākam laikam un sasalstot zemei, Krievijas un Ukrainas spēki tuvāko pāris nedēļu laikā varētu paātrināt militāro operāciju tempu frontē. To norādījuši Amerikas Savienoto Valstu domnīcas „Kara studiju institūts” pētnieki. Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštābs norādījis, ka Krievija veic sagatavošanās pasākumus nākamajam slēptās mobilizācijas vilnim. 

Analītiķi: Iestājoties aukstākam laikam, karojošās puses Ukrainā varētu paātrināt militāro operāciju tempu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievijas armija kārtējo reizi apšaudījusi vairākas vietas Ukrainā

Krievijas armija naktī kārtējo reizi apšaudījusi vairākas vietas Ukrainā. Apšaudes notikušas gan Zaporižjas pievārtē, gan Dņipropetrovskas apgabala Nikopoles rajonā. Šis rajons ilgstoši apšaudīts jau otro nakti pēc kārtas. Gaisa trauksme skanējusi gandrīz deviņas stundas, kuru laikā rajons apšaudīts piecas reizes. Cietušo, par laimi, nav.

Gaisa trauksmes sirēnas šorīt skanējušas piecos apgabalos. Krivijrihā raķešu uzbrukumā nopietni esot cietis kāds transporta infrastruktūras objekts.

Ukrainas armija atvairījusi ienaidnieka uzbrukumus piecām apdzīvotām vietām

Aizvadītajā diennaktī Donbasā Ukrainas armija atvairīja ienaidnieka uzbrukumus piecām apdzīvotām vietām.

Kā norāda Ukrainas armijas ģenerālštābs, Krievijas armija turpina pārgrupēt karaspēku, lai stiprinātu vienības un apakšvienības vairākos virzienos.

Ienaidnieks turpina mēģināt virzīties uz priekšu Avdijivkas un Bahmutas virzienos.

Analītiķi: Militāro operāciju temps, iespējams, uzņems ātrumu jau tuvāko nedēļu laikā

Kā norāda ASV domnīcas „Kara studiju institūts” analītiķi, Ukrainas armijas un Krievijas armijas militāro operāciju kopējais temps frontes līnijā pēdējās dienās ir palēninājies laikapstākļu pasliktināšanās dēļ.

Operācijas apgrūtina spēcīgās lietusgāzes un lielie dubļi. Ukrainas karavīru filmētajos video no frontes redzams, ka ierakumi ir pilni ar ūdeni un visur ir dubļi.

Militāro operāciju temps, iespējams, uzņems ātrumu jau tuvāko nedēļu laikā. Tas tādēļ, ka gaisa temperatūra Ukrainā pamazām pazeminās un zeme frontes līnijā sasalst.

Analītiķi gan piebilst, ka pagaidām nav skaidrs, vai kāda no pusēm šobrīd plāno atsākt lielas ofensīvas vai pretuzbrukuma operācijas.

Savukārt Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievija veic sagatavošanās pasākumus nākamajam slēptās mobilizācijas vilnim, kuru plānots veikt Krievijas teritorijā un Ukrainas īslaicīgi okupētajās teritorijās. Tomēr pēc ģenerālštāba domām, Krievija nevar nodrošināt mobilizēto personu loģistiku.

Stoltenbergs: Putins nespēs izmantot ziemu kā ieroci

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nespēs izmantot ziemu kā ieroci, lai nospiestu Ukrainu uz ceļiem.

Ģenerālsekretārs norādīja, ka NATO augstu vērtē Vācijas sākotnējās ieroču piegādes Ukrainai. Jo īpaši alianse ir pārliecināta, ka Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas palīdzēs aizsargāt mājas, skolas un slimnīcas no Krievijas raķetēm. Vienlaikus Stoltenbergs uzsvēra, ka visiem partneriem ir jāpalielina atbalsts Ukrainai.

Laikraksts: 20 no 30 NATO dalībvalstīm ir izsmēlušas savus resursus, lai piegādātu ieročus Ukrainai

Kā vēsta laikraksts „The New York Times”, 20 no 30 NATO dalībvalstīm ir izsmēlušas savus resursus, lai piegādātu ieročus Ukrainai. Tomēr pārējās desmit valstis var nodrošināt vairāk.

Kā laikrakstam pastāstīja viena no NATO amatpersonām, šo desmit valstu vidū ir Francija, Vācija, Itālija un Nīderlande.

Kopumā kopš 24.februāra NATO jau ir nodevusi Ukrainai ieročus 40 miljardu dolāru vērtībā. Tas atbilst Francijas ikgadējam aizsardzības budžetam. Tomēr abas karojošās puses tērē ieročus un munīciju nebijušā tempā, kam Rietumi nebija gatavi, vēsta laikraksts. Īpaši daudz tiekot izmantota artilērija. Vasarā ukraiņi dienā izšāvuši 6–7 tūkstošus artilērijas šāviņu, bet iebrucēji – aptuveni 40–50 tūkstošus. Tikmēr Savienotās Valstis saražo tikai 15 000 šāviņu mēnesī.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti