«Amnesty International»: Krievijas izturēšanās pret okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem ir kara noziegums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" ir apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos, kas pastrādāti pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, veicot ukraiņu piespiedu deportāciju un filtrāciju.

"Krievijas nosodāmā piespiedu pārvietošanas un deportāciju taktika ir kara noziegums. "Amnesty International" uzskata, ka to vajadzētu izmeklēt arī kā noziegumu pret cilvēci," uzsver "Amnesty International" ģenerālsekretāre Agnese Kalamāra.

"Amnesty International" savā jaunākajā ziņojumā ukraiņu piespiedu deportāciju no okupētajām teritorijām uz Krieviju un tā dēvēto ukraiņu "filtrāciju" nosaukusi par Krievijas pastrādātiem kara noziegumiem.

Ziņojuma sastādīšanas laikā intervēti 88 civiliedzīvotāji, tostarp 48, kuri pirms Krievijas iebrukuma dzīvojuši Ukrainas pilsētā Mariupolē.

Pašreizējo situāciju viņi nosaukuši par "piespiedu", jo viņiem nav dota iespēja evakuēties uz sev vēlamu vietu.

Krievijas spēku darbības ir veicinājušas arī to, ka daudzi bērni ir piespiedu kārtā atšķirti no vecākiem, un arī tas ir uzskatāms par starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu.

Cilvēktiesību aizstāvji ir pieprasījuši, lai Krievija atļauj izbraukt no valsts visiem, tostarp bērniem, kuri ir tikuši pakļauti piespiedu pārvietošanai un kuri joprojām nelikumīgi tiek turēti ieslodzījumā.

Tāpat "Amnesty International" pieprasījusi saukt pie atbildības visus, kuri vainojami spīdzināšanā un citos cilvēktiesību pārkāpumos.

"Bērnu nošķiršana no ģimenēm un cilvēku piespiešana doties simtiem kilometru no viņu mājām ir vēl viens pierādījums smagām ciešanām, ko Krievijas iebrukums radījis Ukrainas civiliedzīvotājiem," norāda "Amnesty International" ģenerālsekretāre Kalamāra.

"Kopš sākās agresijas karš pret Ukrainu, kas pats par sevi ir starptautisks noziegums, Krievijas spēki ir nesaudzīgi uzbrukuši un pretlikumīgi nogalinājuši civiliedzīvotājus, izpostījuši neskaitāmas dzīves un sagrāvuši ģimenes. Neviens nav bijis pasargāts, pat ne bērni," secina Kalamāra.

"Amnesty International" ziņojumi pēdējā laikā izpelnījušies arī asu kritiku. Piemēram, augustā Ukrainas valdība kategoriski noraidīja "Amnesty International" ziņojumā iekļautos pārmetumus, ka Ukrainas bruņotie spēki apdraudējuši civiliedzīvotāju dzīvību, izvietojot savas bāzes un ieroču sistēmas apdzīvotās vietās, tai skaitā skolās un slimnīcās.

Savukārt oktobrī "Amnesty International" publicēja ziņojumu, kurā apsūdzēja Latvijas varasiestādes vardarbībā pret migrantiem pie Baltkrievijas robežas. Latvijas iestādes šīs apsūdzības raksturoja kā absurdas.

Iestājoties ziemai, Austrumeiropas valstis tikmēr gatavojas iespējamam jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. Tiek uzskatīts, ka Ukrainas teritorijā pārvietoties bijuši spiesti aptuveni septiņi miljoni cilvēku.

ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka pašlaik Eiropā reģistrēti četrarpus miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu, – Slovākijā, Polijā, Ungārijā un Rumānijā.

Šoruden bēgļu skaits virzienā uz rietumiem vēl nav strauji audzis, taču labdarības organizācijas ziņo, ka vērojamas pazīmes par palielinātu kustību uz robežām un tam gatavojas. Piemēram, Slovākija paredz, ka trīs mēnešu laikā tās robežu varētu šķērsot līdz 700 000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti