Organizācijas paziņojumā norādīts, ka, iestājoties ziemai, bēgļu skaits no kara pārņemtās Sīrijas tikai pieaugs un kaimiņos esošajām valstīm ir grūtības tik lielu skaitu bēgļu uzņemt.
ANO aprēķini liecina, ka nepilnu triju gadu laikā pilsoņu kara pārņemto Sīriju ir pametuši aptuveni 2,3 miljoni bēgļu, bet vēl aptuveni 6,5 miljoni ir bijuši spiesti mainīt savu dzīvesvietu valsts iekšienē. Vislielāko bēgļu skaitu – 838 tūkstošus – uzņēmusi kaimiņos esošā Libāna, vairāk nekā pus miljonu – gan Jordānija, gan Turcija.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija „Amnesty International" norāda, ka šajā situācijā kritiku ir pelnījusi Eiropas Savienība. Lai arī Eiropas Savienības palīdzība ir pārsniegusi 1,3 miljardus eiro, lielākā daļa no šīs summas ir paredzēta tieši Sīrijas iekšienē pārvietotajiem bēgļiem. Taču, runājot par no valsts izceļojušajiem, tikai 10 Eiropas dalībvalstis ir piekritušas uzņemt bēgļus. Uzņemamo cilvēku skaits salīdzinājumā ir ļoti niecīgs – vien 12 tūkstoši. Gatavību iesaistīties bēgļu uzņemšanā jau izteikušas Vācija un Zviedrija, taču tādas valstis kā Itālija vai Lielbritānija to darīt ir atteikušās.
„Amnesty International" arī kritizējusi tā dēvētās atpakaļ atgriešanas operācijas, lai novērstu, piemēram, Sīrijas bēgļu ieceļošanu no Turcijas. Šādām operācijām un pastiprinātām pārbaudēm Eiropas Komisija ir piešķīrusi 228 miljonus eiro. Tāpat Eiropas Savienība ir sākusi izstrādāt plānus, kā paturēt migrantu ieceļošanu pār Vidusjūru. Viens no piedāvājumiem paredz piešķirt dalībvalstīm vairākas lidmašīnas, lai vairākus tūkstošus bēgļu varētu pārvietot uz bēgļu nometnēm. Par katru pārvietoto bēgli dalībvalstij plānots samaksāt 6 tūkstošus eiro. Sagaidāms, ka par šiem priekšlikumiem Eiropas Savienības līderi spriedīs nākamajā ceturtdienā. Vienlaicīgi Apvienoto Nāciju organizācija ir aicinājusi Rietumvalstis līdz nākamā gada beigām palielināt uzņemto bēgļu skaitu līdz 30 tūkstošiem.
Bet tikmēr smaga situācija izveidojusies Sīrijai kaimiņos esošajā Libānā. Šo reģionu pēdējās dienās skāruši spēcīgi sniegputeņi, ievērojami apgrūtinot bēgļu situāciju izveidotajās telšu nometnēs. Tajās trūkst apkures, apgaismojuma, bet cilvēkiem nepietiek silta apģērba un apavu. Kā norāda ANO bēgļu lietu aģentūras pārstāve Lisa Abu Haleda, palīdzības sniegšana visiem ir liels izaicinājums. „Mēs saprotam, ka tas ir liels izaicinājums, taču ceram palīdzēt visiem. Bēgļu skaits gan pieaug ar katru dienu un situācija bēgļu nometnēs mums rada vislielākās bažas," pauda Haleda.
Britu raidsabiedrība BBC norāda, ka Libānas varas iestādēm ir ātri nepieciešama starptautiskā palīdzība, jo 5 miljonu lielā valsts jau ir sniegusi patvērumu gandrīz miljonam bēgļu. Turklāt šī varētu būt pēdējā gadsimta aukstākā ziema reģionā. Varas iestādes arī nevēlas izveidot pastāvīgas bēgļu nometnes ar pastāvīgām celtnēm, lai neatkārtotos situācija ar palestīniešu bēgļiem, kas šādās apmetnēs dzīvo arī 65 gadus.
