ĪSUMĀ:
- Līdz pamieram Kalnu Karabahā gājuši bojā 5000 cilvēku, tostarp 144 civiliedzīvotāji.
- Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz starptautisko tiesību pārkāpumos.
- “Amnesty International” analizēja videoierakstus ar iespējamiem kara noziegumiem.
- “Amnesty International” aicina abas valstis tos izmeklēt.
- Abas valstis iepriekš arī apsūdzēja viena otru fosforu saturošu ieroču izmantošanā.
- Tikmēr Azerbaidžānā notikusi bruņoto spēku parāde par godu uzvarai Karabahā.
- TV pārraidītajās svinībās runu teica arī Turcijas prezidents Erdogans.
- Armēnija apsūdz Turciju, ka tā tiešā veidā piedalījusies konfliktā.
- Ankara šos pārmetumus gan noraida.
Azerbaidžāna un Armēnija pagājušajā mēnesī ar Krievijas starpniecību parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā.
Līdz pamiera panākšanai novembra sākumā karadarbībā dzīvību zaudēja vairāk nekā 5000 cilvēku, tostarp 144 civiliedzīvotāji.
Abas puses viena otru apsūdzējušas starptautisko tiesību pārkāpumos karadarbības laikā.
Nevalstiskā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” ceturtdien, 10. decembrī, norādīja, ka tā analizējusi 22 videoklipus, kuros redzama karavīru nonāvēšana, slikta izturēšanās pret kara gūstekņiem un citiem gūstekņiem un ienaidnieka karavīru mirušo ķermeņu apgānīšana.
12 videomateriālos redzami Armēnijas spēku īstenoti pārkāpumi, bet 10 gadījumos vainīga bijusi Azerbaidžānas armija.
Organizācija uzsvērusi, ka Azerbaidžānas un Armēnijas varasiestādēm nekavējoties jāveic neatkarīga, objektīva izmeklēšana un jāidentificē visi atbildīgie.
Vēl nesen Azerbaidžāna un Armēnija apsūdzēja viena otru fosforu saturošu ieroču izmantošanā nesenajā konfliktā. Ievainotie karavīri un medicīnas darbinieki slimnīcā Erevānā ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka cilvēki guvuši apdegumus, kas atbilst fosfora vai citas ķīmiskas vielas izraisītajiem. Pagājušajā mēnesī ar līdzīgu apgalvojumu nāca klajā Azerbaidžānas amatpersona.
Abu pušu parakstīto vienošanos daudzi armēņi saredz kā kapitulāciju, savukārt Azerbaidžāna uzskata sevi par ieguvēju.
Par to liecina kaut vai galvaspilsētā Baku ceturtdien, 10. decembrī, notikusī bruņoto spēku parāde. Parādē, kas tika rīkota godu uzvarai Kalnu Karabahas karā, piedalījās vairāk nekā 3000 vienību. Parādē tika izrādītas ne tikai Azerbaidžānas un Turcijas armijas vienības, bet tika demonstrēti arī Turcijā ražotie droni un Armēnijai konflikta laikā atņemtā tehnika.
Televīzijas pārraidītajās svinībās runu teica arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, Azerbaidžānas kolēģi Ilhamu Alijevu dēvējot par brāli.
Erdogans norādīja, ka šī turku pasaulei ir uzvaras un lepnuma diena. Viņš uzsvēra, ka Turcija un Azerbaidžāna arī turpmāk stāvēs viena otrai līdzās plecu pie pleca.
Turcijas sniegtā militārā palīdzība, it īpaši piegādātie militārie droni, bija vēl viens no izšķirošajiem faktoriem Azerbaidžānas panākumiem. Tos Alijevs sauca par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu.
“Šodien mēs kopā piedalāmies uzvaras parādē, lai parādītu mūsu tautu brālību visai pasaulei. 44 dienās Azerbaidžāna nodrošināja spīdošu uzvaru pār Armēniju un izbeidza okupāciju!” paziņoja Alijievs.
Savukārt Erdogans sacīja, ka “Karabaha 30 gadus gaidīja apvienošanos ar dzimteni. Tas notika, pateicoties jums, Azerbaidžānas karavīri! Es skūpstu jūsu māšu rokas, kuras jūs uzaudzināja un aizsūtīja uz frontes līniju!”
Tikmēr Armēnija apsūdz Turciju, ka tā tiešā veidā piedalījusies Kalnu Karabahas konfliktā un Azerbaidžānas armijai palīdzējuši turku instruktori. Ankara šos pārmetumus gan noraida.
Azerbaidžānas pusē konfliktā piedalījušies arī Sīrijas kaujinieki, kurus uz Kalnu Karabahu nogādājusi Turcija, norādījuši Armēnijas, Krievijas un Francijas līderi. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, Sīrijas kaujinieki konfliktā izmantoti kā “lielgabala gaļa”.
Kā BBC atzinuši četri Sīrijas kaujinieki, pēc pienākumu pildīšanas sākuma Azerbaidžānas armijas sardzē viņi negaidīti pārsviesti uz frontes līniju kaujās Karabahā. Daudziem vīriešiem, ieskaitot viņus, piedāvāta mēnešalga 2000 ASV dolāru apmērā, tomēr nevienam netika norādīts, ka būs jākaro, kur nu vēl frontes līnijā.
Tikmēr Maskavā nedēļas sākumā bija ieradies Armēnijas ārlietu ministrs Ara Aivazjans, lai tiktos ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu. Krievijas ārlietu ministrs atzinīgi izteicās par to, ka izsludināto pamieru, kura laikā reģionā izvietotas arī Krievijas militārās vienības, jau mēnesi ievēro abas puses.
Tikmēr Ara Aivazjans centās vērst uzmanību uz Armēnijas medijos izskanējušām apsūdzībām par Azerbaidžānas karavīru zvērīgo rīcību.
“Nehumāna attieksme pret sagūstītajiem armēņu karavīriem un civiliedzīvotājiem no Azerbaidžānas puses turpinās. Mūsu civiliedzīvotāji, kuri laikus nevarēja pamest savas mājas, tiek spīdzināti un viņiem, vēl dzīviem esot, tiek nocirstas galvas,” paziņoja Aivazjans.
Pēc vairākiem šokējošiem sociālajos tīklos publicētiem video Eiropas Padome uzsākusi izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem.
Azerbaidžānas valdība videomateriālus sauc par viltojumiem, taču arī tās prokuratūra izmeklēšanu ir ierosinājusi un apgalvo, ka valsts esot gatava saukt pie atbildības atsevišķus savus karavīrus, ja viņu vaina tiktu pierādīta.
Naidīgā atmosfēra starp abām valstīm un joprojām neatrisinātie teritoriālie strīdi – Azerbaidžāna ieņēmusi uz stratēģiski svarīgas augstienes izvietoto Šušas pilsētu, bet armēņi joprojām kontrolē vien sešus kilometrus no tās esošo Kalnu Karabahas lielāko pilsētu Stepanakertu –, sarežģī izredzes uz ilgtspējīgu konflikta risinājumu. Arī pirms pilna mēroga karadarbības sākšanās septembra beigās Kalnu Karabahas pierobežā ar dažādu intensitāti regulāri notika apšaudes.
KONTEKSTS:
Šā gada 27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevies atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka tagad armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
