Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā turpinās jau desmito mēnesi. Ir sākusies ziema, kas var nopietni ietekmēt karadarbības gaitu tuvākajos mēnešos.
ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa prognozēja, ka ziemas mēnešos karadarbības temps palēnināsies. "Godīgi sakot, mēs jau tagad redzam, ka karadarbības temps samazinās. Vairums kauju pašlaik notiek ap Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā.
Karadarbības temps palēninājās pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Hersonas apgabala rietumiem pagājušajā mēnesī. Visticamāk, ka karadarbības tempi samazināsies arī nākamajos mēnešos," sacīja Heinsa.
"Mēs sagaidām, ka pavasarī sāksies jaunas pretuzbrukumu operācijas, kurām abas puses gatavosies tuvākajos mēnešos. Mēs esam diezgan skeptiski par to, vai krievi patiešām būs gatavi to darīt. Mēs esam optimistiskāk noskaņoti par ukraiņiem."
Uz jautājumu, vai Krievijas masveidīgie uzbrukumi Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai ir samazinājuši ukraiņu vēlmi pretoties, Heinsa atbildēja noliedzoši: "Šobrīd mēs neredzam nekādus pierādījumus tam, ka ukraiņu vēlme pretoties būtu iedragāta. Krievija arī cenšas ietekmēt Ukrainas spējas izbeigt karu. Laika gaitā tam var būt ietekme, bet tas būs atkarīgs no Krievijas tālākās rīcības, Ukrainas kritiskās infrastruktūras noturības un mūsu spējām palīdzēt viņiem to aizsargāt."
Pilnīgi pretējās domās par karadarbības tālāko gaitu ir amerikāņu domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi. Viņuprāt, iestājoties bargākiem laikapstākļiem, kaujas operāciju tempi paātrināsies, jo īpaši Ukrainas austrumos.
Analītiķi norāda, ka, zemes virskārtai sasalstot, ar smago bruņutehniku būs daudz vieglāk pārvietoties uz priekšu, tāpēc ne Ukrainas, ne Krievijas spēki ziemas mēnešos neapturēšot uzbrukumus.
Šai versijai piekrīt arī ukraiņu militārais eksperts Serhijs Grabskis. "Mūsu spēkiem gaisa temperatūras pazemināšanās nesīs lielāku labumu, jo zemes virskārta sasals un varēs lietderīgāk izmantot smago tehniku. Dubļainās un purvainās vietās pat tankiem ir diezgan sarežģīti pārvietoties. Nav pamata runāt par to, ka karadarbība uz kādu brīdi varētu atslābt. Tas vairāk attiecas uz Krievijas pusi, jo viņi šādam karam nebija gatavojušies, tāpēc krievi centīsies noturēt aizsardzības līniju, nosūtot arvien vairāk un vairāk karaspēka daļu uz frontes sektoriem, kur Ukrainas spēku spiediens pastiprināsies," Grabskis sacīja sarunā ar telekanālu "Freedom".
Arī Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs apstiprinājis, ka laikapstākļi ir labvēlīgi Ukrainas spēkiem Svatoves un Kreminnas virzienā, kur norisinās aktīvas cīņas.
Eiropas Savienība un G7 valstis piektdien vienojās, ka turpmāk barels Krievijas naftas nevarēs maksāt vairāk par 60 dolāriem. Šo sankciju mērķis ir samazināt Kremļa ienākumus no energoresursu pārdošanas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien savā ikvakara videouzrunā sacīja, ka rietumvalstīm vajadzēja noteikt zemākus cenu griestus Krievijas naftai. "Loģika ir acīmredzama: ja Krievijas naftas cenas limits ir 60 dolāru, nevis, piemēram, 30 dolāru, par ko runāja Polija un Baltijas valstis, tad Krievijas budžets saņems aptuveni simts miljardus dolāru gadā. Šo naudu novirzīs ne tikai karam, bet arī citu teroristisku režīmu un organizāciju sponsorēšanai. Šo naudu arī izmantos, lai vēl vairāk destabilizētu tieši tās valstis, kuras tagad cenšas izvairīties no lieliem lēmumiem," teica Zelenskis.
Krievija ik dienu turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas un ciemus. Aizvadītajā diennaktī vismaz viens cilvēks gājis bojā, bet vēl pieci ievainoti Krievijas raķešu un artilērijas uzbrukumos astoņiem Ukrainas apgabaliem, tostarp, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabaliem, kas atrodas tālu no frontes līnijas.
Pēc nesenajiem Krievijas masveida raķešu uzbrukumiem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai daudzviet valstī ir nopietni elektroapgādes traucējumi. Galvaspilsētā Kijivā arī šodien turpinājās avārijas elektroapgādes pārtraukumi, bet atbildīgie dienesti turpina darīt visu, lai situāciju stabilizētu.
Ukrainas Jūras spēki paziņojuši, ka Krievijas karaspēks valsts austrumos pret ukraiņu karavīriem ir izmantojis padomju laikos ražotas gāzes granātas "K-51", kas satur toksisku vielu hlorpikrīnu.
Granātu "K-51" izmantošanu aizliedz ANO ķīmisko ieroču konvencija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
