Benu Hodžesu uz sarunu aicināja LTV ārzemju ziņu redaktors Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Kā varētu attīstīties karadarbības gaita Ukrainā šīs ziemas laikā?
Bens Hodžess: Nākamajos divos mēnešos paredzu daudz smagu kauju. Ukraiņi negrasās apstāties tikai tāpēc vien, ka tuvojas ziema.
Protams, transportlīdzekļiem uz riteņiem būs samazinātas pārvietošanās spējas. Apstākļi nebūs īpaši patīkami, tas ir skaidrs. Atsevišķos gadījumos būs ierobežota redzamība.
Taču kopumā ukraiņi būs daudz labāk sagatavoti, labāk ekipēti, disciplinēti karavīri. Tātad viņi varēs darboties efektīvāk nekā šie pavisam nesen mobilizētie Krievijas karavīri, kuri atrodas garas, izsmeltas un neaizsargātas piegāžu loģistikas ķēdes galā. Priekšrocības ir Ukrainai.
Tagad, ja runājam par Ukrainas pretuzbrukumu, kas sākās septembra sākumā, tam ir divi spārni. Labais spārns ir no Hersonas. Kreisais spārns ir no Harkivas līdz Izjumai un virzās Mariupoles virzienā.
Domāju, ka ukraiņi strādā, lai nonāktu konkrētās pozīcijās un lai līdz janvārim izveidotu priekšnosacījumus, lai sāktu operācijas izšķirošo posmu, proti, Krimas atbrīvošanu.
Vai jums ir bažas par to, ka krievi gatavo karadarbībai mobilizētos karavīrus, tūkstošiem ieradušies arī Baltkrievijā? Daļa no viņiem ir nosūtīti uz fronti uzreiz, nesagatavoti. Bet daļa joprojām tiek gatavoti uzbrukumiem vēlāk.
Pirmkārt, atcerieties, ka Krievijā daļējā mobilizācija sākās septembra beigās. Tātad – oktobris, novembris – sanāk, ka tas bija pirms desmit nedēļām. Desmit nedēļas ir absolūti minimālais pamatapmācības laiks ierindniekam ASV armijā. Tas ir, pirms viņš dodas apgūt savu specialitāti.
Tātad labākajā gadījumā šie karavīri, kuri jau tiek sūtīti uz fronti, ir saņēmuši mazāk nekā desmit nedēļu apmācību. Un, protams, tāpēc viņi tur tiek iznīcināti vai arī viņiem būs ļoti grūti izdzīvot un efektīvi darboties ārkārtējos aukstajos laikapstākļos. Karavīri vēl nenozīmē efektīvas vienības vai kaujas spējas. Tāpēc par viņu spējām esmu skeptisks.
NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs brīdinājis tomēr nenovērtēt Krieviju par zemu. Vai jums šķiet, ka Krievija tā vienkārši sēdēs un gaidīs, kamēr Ukraina pret viņiem vērsīs triecienus un izdzīs no okupētajām teritorijām?
Nē, krievi netaisās tā vienkārši aiziet prom. Viņi tiks izspiesti. Un viņiem joprojām ir spējas. Viņiem joprojām ir tūkstošiem karavīru, ar kuriem jātiek galā, pat ja tie ir vāji apmācīti karavīri. Un viņiem acīmredzot joprojām ir gana daudz raķešu un artilērijas.
Bet mans vērtējums ir, ka Ukraina ir sasniegusi ofensīvas impulsu, kas ir neatgriezenisks. Un, kamēr Rietumi turpinās Ukrainu atbalstīt, manuprāt, tas ir neizbēgami – tas notiks. Jautājums tikai, cik ātri.
Jūs teicāt, ka ukraiņu uzņemtais ofensīvas impulss ir neatgriezenisks. Jūsuprāt, vai tas ļauj saskatīt kara beigas, par ko daudzi sev jautājuši jau vairākus mēnešus? Vai varat prognozēt, kad beigsies šis karš?
Domāju, ka tas beigsies ar pilnīgu Krimas atbrīvošanu. Krima ir galvenā balva. Un, manuprāt, tas droši vien notiks līdz nākamās vasaras beigām.
Un kā būs ar Donbasu, Mariupoli?
Lai tiktu Krimā, vispirms būs jātiek galā ar Mariupoli un Melitopoli. Tas ir tas, ko es domāju, runājot par priekšnosacījumu izveidošanu nākamo divu mēnešu laikā. Varu kļūdīties, tas var prasīt vairāk laika, bet, zinot, cik metodiski un pārdomāti rīkojas ukraiņi... Viņi ir ļoti disciplinēti.
Un iedomājoties, kāds savukārt varētu būt Krievijas karavīru morālais un cīņasspara noskaņojums nākamajos pāris mēnešos... Neviens no viņiem neaizsargā savu dzimteni.
Raķešu un dronu triecieni ir jauna taktika, ko Krievija izmantojusi pret Ukrainas energoinfrastruktūru apmēram pēdējā mēneša laikā, kopš 10. oktobra, lai censtos graut morālo noskaņojumu Ukrainā. Jūsuprāt, vai tas darbojas?
Krievi visur zaudē, tādēļ viņu stratēģija tagad ir vilkt šo karu, cik vien iespējams, lai mēs zaudētu gribu turpināt atbalstīt Ukrainu.
Tāpēc Krievija līķus iemaina pret laiku, spiežot visus šos neapmācītos karavīrus cīņā un pēc tam uzbrūkot pilsētām, civilajiem mērķiem un infrastruktūrai.
Viņi cenšas Ukrainas pilsētas šoziem padarīt neapdzīvojamas, cerot, ka simtiem tūkstošu ukraiņu tad dosies uz Eiropu, kas savukārt radītu spiedienu uz Eiropas galvaspilsētām, kuras tad savukārt, kā cer Krievija, izdarītu spiedienu uz Kijivu. Domāju, ka tas neies cauri. Tas tikai pagarinās Krievijas kara noziegumu apsūdzību sarakstu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
