Čārzls Kupčans ir Džordžtaunas Universitātes starptautisko attiecību profesors un Ārlietu padomes eksperts; savulaik viņš darbojies Bila Klintona un Baraka Obamas valdībās, piedaloties ASV ārpolitikas veidošanā.
Bažas par Ukrainu atbalstošās koalīcijas noturību
Kupčans intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT.lt paudis viedokli, ka pēdējā laikā bieži izskanējušās prognozes par Krievijas totālu sakāvi kaujaslaukā, kas Ukrainai ļautu atgūt Krimu un pārējās Krievijas okupētās teritorijas, ir pārāk optimistiskas.
"Vai es ticu, ka ir reāli tik ļoti novājināt Krieviju, lai tā vairs nekad nevarētu izmantot spēku pret kaimiņvalstīm? Nē, tas nav reāli.
Lai kā arī beigsies šis karš, Krievija saglabās ievērojamas militārās spējas. Krievija ir ļoti liela valsts. Manuprāt, cerības uz visiem laikiem demilitarizēt Krieviju nav reālas," uzskata Kupčans.
Pēc viņa domām, Ukrainas interesēs būtu ātrāk vienoties par mieru ar Krieviju, jo iespējams, ka pēc pusgada Ukrainas pozīcijas pie sarunu galda un iespējas panākt sev labvēlīgu risinājumu būs vājākas nekā šobrīd.
"Ukraina varētu gūt panākumus, atgūstot savu teritoriju Hersonā un ap to, ukraiņi varētu atgūt kādu teritoriju Luhanskā un Doneckā.
Taču es neesmu drošs, ka Ukrainai šodien vai rīt būs spējas izcīnīt uzvaru, ar ko es domāju Krievijas patriekšanu no visas Ukrainas teritorijas un tās teritoriālās suverenitātes atjaunošanu."
"Ja šis pieņēmums ir pareizs, tad būtu izdevīgāk vienoties par pamieru ātrāk, nevis vēlāk. Atrisināt teritoriālos jautājumus pie sarunu galda, nevis kaujas laikā," uzskata Kupčans.
"Mēs gribam, lai Ukraina pie sarunu galda būtu pēc iespējas stiprākās pozīcijās. Ieroči, kas tiek piegādāti Ukrainai, pastiprinās ukraiņu pozīcijas, taču nav zināms, cik ļoti. Un, manuprāt, nav arī skaidrs, kurā pusē ir laiks, jo man ir bažas, cik noturīga būs Ukrainu atbalstošā koalīcija."
Kupčans norāda, ka tikko izjukusi Itālijas valdība; viņam ir bažas, ka pēc ASV parlamenta vēlēšanām rudenī lielāku ietekmi varētu iegūt tas Republikāņu partijas spārns, kas aicina vispirms rūpēties par ASV interesēm. Tādēļ šobrīd sabiedroto atbalsts Ukrainai, iespējams, ir lielāks, nekā būs pēc pusgada.
Ukrainai būs vajadzīgas Rietumu drošības garantijas
"Es neesmu tik naivs, lai ļoti paļautos uz panākumiem miera sarunās. Krievija, ja iesūtījusi savu karaspēku kaimiņvalstīs, parasti tur paliek ļoti ilgi. Tādēļ domāju, ka šobrīd reālākais scenārijs ir jauns "iesaldētais konflikts". Krievija paturēs daļu sagrābto teritoriju, un iestāsies trausls pamiers. Taču domāju, ka būtu labāk virzīties uz miera sarunās panāktu risinājumu, jo tie ir noturīgāki par "iesaldētiem" konfliktiem."
Uz jautājumu, vai ir kādas garantijas, ka Krievija ievērotu šādas vienošanās noteikumus, nevis pēc pieciem gadiem sāktu jaunu uzbrukumu, Kupčans atzīst, ka to nav iespējams garantēt.
"Mēs varam diezgan droši secināt, ka Krievija netur savu vārdu. Viņi teica, ka neuzbruks Ukrainai, bet to izdarīja."
Kupčans uzskata, ka Ukrainas suverenitātes nodrošināšanai būs vajadzīgas Rietumu drošības garantijas. "Tā būtu sava veida bruņota neitralitāte. Ukraina pati nekļūtu par NATO dalībvalsti, bet NATO valstis to apbruņotu un atbalstītu, lai Ukraina varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un kontrolētu pēc iespējas lielāku daļu no savas teritorijas."
Rietumiem ir grūti iedomāties Krievijas sakāvi
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā aģentūrai "Ukrinform" tikmēr uzsvēris, ka Rietumos izskanējušās idejas par piekāpšanos Krievijai ir kļūdainas, tomēr viņš redz evolūciju pareizā virzienā, jo arī Rietumi pamazām nonāk pie atziņas: vienīgais ilgtermiņa risinājums konfliktam ir pilnīga Ukrainas uzvara.
"Eiropā visa politiskā filozofija balstās uz "win–win" ideju, saskaņā ar kuru abām pusēm ir kaut kas jāiegūst, jo šādā ceļā panāktās vienošanās ir stabilākas un noturīgākas," norāda Kuleba.
"Pat tiem, kas ir labvēlīgi noskaņoti pret Ukrainu, ir grūti iedomāties Krievijas sakāvi: kā gan var zaudēt tik liela, tik varena valsts, ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ar kodolieroču pogu, ar Dostojevski un baletu?
Bet tad pienāk Ukraina un saka: "Nebūs nekāds "win–win", būs "win–lose". Un krievu rakstniekiem un baletam ar to nav nekāda sakara, jo mums ir darīšana ar pilnīgi barbarisku valsti pie Eiropas robežas, kas mēģina mūs visus iznīcināt."
Kuleba secina, ka Rietumiem būs vajadzīgs kāds laiks, lai to saprastu. "Diemžēl straujākā uzskatu evolūcija notiek pēc tam, kad kļūst zināms par kārtējiem Ukrainas teritorijā pastrādātajiem Krievijas noziegumiem."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
