ĪSUMĀ:
- Kopš aprīļa Krievija atviegloja savu pasu izsniegšanu Ukrainas austrumu iedzīvotājiem.
- Igaunija kā pirmā ES dalībvalsts oficiāli paziņoja – šīs pases neatzīs.
- Igaunijas ārlietu ministrs cer - piemēram sekos arī pārējās ES valstis.
- Igaunijas paziņojumi nekavējoties izsauca Krievijas nosodījumu.
- Latvija Igaunijas iniciatīvu atbalsta.
- Jau kopš aprīļa šo pasu neatzīšanas politika darbojas arī Latvijā.
- Tikmēr Lietuva strādā pie tā, lai šo pasu neatzīšana kļūtu par ES kopējo politiku.
- Latvijas ĀM prognozē: Tas nenotiks ātri.
- Krievija paziņoja: šajās pasēs nebūs ziņu par dzīvesvietu vai iepriekšējo pilsonību.
- Ukraina: Šādas pases saņēma 13 000, pieteicās – vēl 14 000 cilvēku.
Šī gada 24. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pasu iegūšanas kārtības atvieglošanu Ukrainas austrumos dzīvojošajiem pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās, ja viņi agrāk nav bijuši Krievijas pilsoņi.
Nedēļas sākumā Igaunijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Ukrainas Luhanskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotājiem izsniegtās Krievijas pases netiks atzītas, tādējādi kļūstot par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas spērusi šādu soli.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalū paziņojis, ka pilsonības piešķiršana atvieglotā veidā ir vēl viens mēģinājums iedragāt Ukrainas neatkarību un vēl vairāk veicināt nestabilo drošības situāciju Ukrainas austrumos.
Pēc ministra vārdiem, Krievijas rīcība ir pašos pamatos pretrunā ar Minskas vienošanos (par mierīgo konflikta noregulējumu) garu. Reinsalū arī paudis cerību, ka Igaunijas piemēram sekos arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un visa starptautiskā sabiedrība kopumā, jo ir nepieciešams kopīgiem spēkiem aizsargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.
Šie Igaunijas paziņojumi nekavējoties izsauca Krievijas nosodījumu, Tallinas lēmumu nosaucot par pievienošanos Donbasa humānajai blokādei.
Krievijas vēstniecība Igaunijā paziņoja: “Ir nožēlojami, ka Igaunija Eiropas Savienības valstu vidū turpina spītīgi cīnīties par vadošajām pozīcijām uz pretkrieviskā ceļa. Mēs esam pārliecināti, ka Igaunijas faktiskā pievienošanās Donbasa humānajai blokādei, kuras laikā nav pieejami valsts un banku pakalpojumi, sociālais atbalsts, veselības aprūpe, izglītība un sakari, neveicinās situācijas uzlabošanos Ukrainas dienvidaustrumos.”
Pēc Krievijas diplomātu vārdiem, ja Tallina tiešām vēlētos palīdzēt atrisināt “Ukrainas iekšējo krīzi, tad labāk būtu nepieciešams izmantot savu ietekmi uz Kijevu, lai pārliecinātu to atjaunot normālu dzīvi Doņeckas un Luhanskas apgabalos”.
Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Jānis Beķeris norādīja, ka Igaunijas iniciatīva ir apsveicama un Latvija kopumā to atbalsta. Vienlaicīgi viņš norādījis, ka jau kopš aprīļa šo pasu neatzīšanas politika darbojas arī Latvijā.
“Tā mūsu prakse jau kopš aprīļa beigām ir tieši tāda, ka neviens šāds pilsonis, ja tas ierodas mūsu diplomātiskajās pārstāvniecībās vai konsulātā, nesaņems nevienu pakalpojumu, jo mēs šos dokumentus nevienu brīdi neesam atzinuši un arī neatzīsim. Tā, protams, ir Krievijas agresīva rīcība un kārtējais pierādījums Krievijas agresīvajai ārpolitikai,” norādīja Beķeris.
Jautājumā par šo Krievijas izsniegto pasu atzīšanu vienotas ir visas Baltijas valstis.
Arī Lietuvas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā jau vairākus mēnešus aktīvi meklē sabiedrotos un strādā pie tā, lai Krievijas izsniegto dokumentu neatzīšanai tiktu izstrādāta arī Eiropas Savienības kopējā politika.
Šis jautājums jau maijā tika izskatīts Eiropas Savienības ārlietu padomes tikšanās laikā, un jūnija vidū arī Eiropadome pauda vēlmi apsvērt šādu dokumentu neatzīšanu.
Beķeris norādīja, ka pašlaik darbs notiek ekspertu līmenī, taču drīzi rezultāti vēl nav gaidāmi.
“Šobrīd ir grūti pateikt konkrētu laiku, jo notiek tehnisks darbs. Visu Eiropas Savienības dalībvalstu konsulārie kolēģi lemj, jo skaidrs, ka ir runa par Šengenas zonu, par vīzu kodeksu un par vienotu praksi. Tāpēc tas, visticamāk, nebūs ātri. Taču mēs ļoti atzinīgi novērtējam arī publiskos paziņojumus, kas pilnīgi saskan ar mūsu interesēm, ka ir jādara viss, lai nebūtu iespēja cilvēkiem ar šādām pasēm jebkurā Eiropas Savienības pārstāvniecībā iegūt vīzu ceļošanai uz Eiropu,” sacīja Beķeris.
Atsevišķi eksperti gan norāda, ka Eiropas valstu aktivitātes var saskarties ar kādu ļoti vienkāršu, bet, iespējams, grūti pārvaramu šķērsli. Proti, Krievijas Iekšlietu ministrija ir paziņojusi, ka arī Donbasa iedzīvotājiem izdotajās Krievijas pasēs nebūšot nekādu ziņu par cilvēka pašreizējo dzīvesvietu vai arī iepriekšējo pilsonību.
Kā liecina Ukrainas varas iestāžu rīcībā esošā informācija, līdz šim Krievijas pases ir izdotas aptuveni 13 000 Ukrainas austrumu reģionos dzīvojošo cilvēku. Vēl vairāk nekā 14 000 ir iestājušies rindā, lai pieteiktos Krievijas pilsonībai.
Ukrainas galvenais militārais prokurors Anatolijs Matioss paziņojis, ka Ukrainas varas iestādes cenšas noskaidrot visas šīs personas. Daudzi no šiem cilvēkiem ir aizturēti un nopratināti, mēģinot šķērsot tā dēvēto Donbasa kontakta līniju.
KONTEKSTS:
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014. gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
