“Domāju, ka varētu sākt gatavot un apsvērt vietu, kur Rīgā varētu Gorbačovam uzstādīt pieminekli. Bez šaubām, to neviens nenoliedz, visa tauta pielika plecu, lai Latvija būtu brīva.
Bet, ja Gorbačovs nebūtu sācis šo procesu, mēs tagad svinētu PSKP ģenerālsekretāra 90 gadu jubileju. Un mēs to svinētu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas galvaspilsētā Rīgā,” uzskata Hermanis.
Alvis Hermanis par Gorbačovu
Sarunu ar Alvi Hermani par Mihailu Gorbačovu klausieties "Spotify":
Lai arī pēdējo gados cienījamais vecums atstājis pēdas viņa veselībā, Gorbačovs turpina strādāt, rediģējot grāmatas un rakstus. Gorbačovs nenoliedzami ir viena no 20. gadsimta ietekmīgākajām politiskajām figurām.
Gorbačovs deva mums iespēju
“Eiropa augstu vērtē Gorbačovu, un tas ir pilnīgi pelnīti. Manā valstī [Krievijā] viņu pārsvarā uzskata par nodevēju, Jūdu, varenas lielvaras sagrāvēju. Bet man šķiet, ka tā ir valsts, nevis Gorbačova problēma,” secina Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins.
“Gorbačovs tiešām cerēja, ka viņam izdosies saglabāt Padomju Savienību reformētā veidā. Bet procesi, kuriem viņš pats bija ļāvis iet uz priekšu, – viņš tos vairs nevarēja atstādināt brīdī, kad tautas, kuras vēlējās atgūt savu zaudēto neatkarību, izmantoja šīs iespējas,” spriež Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks Krievijā.
“Gorbačovs deva iespēju iziet ielās, runāt atklāti, dot vērtējumu vēsturiskiem notikumiem un norisēm. Tas vairs nebija apstādināms.”
“Protams, Gorbačovs no visa spēka cīnījās par Padomju Savienības saglabāšanu. Taču acīmredzot viņš slikti saprata, ka šo politisko konstrukciju bija salīmējis un sanaglojis cietsirdīgs un nedemokrātisks režīms,” norāda politologs Oreškins.
Iejūdza ratus priekšā zirgam
Pagājušā gada rudenī Maskavā pirmizrādi piedzīvoja režisora Alvja Hermaņa iestudētā izrāde par Gorbačovu, kuru apmeklēja arī pats bijušais PSRS līderis. Gatavojoties izrādei, Hermanis arī tikās ar Gorbačovu.
“Kad ceturtajā “perestroikas” gadā Gorbačovs pirmo reizi Ķīnā apciemoja Denu Sjaopinu, Gorbačovs jau bija slavens visā pasaulē, tāds kā “superstārs”, visi par viņu priecājās. Nu lūk, viņš beidzot apciemoja Denu Sjaopinu. Kad viņš izgāja no Ķīnas līdera kabineta, pie Dena Sjaopina pienāca dēls ar jautājumu: “Nu, kāds viņš bija, tas Gorbačovs?”
Un Dens Sjaopins sēdēja, ilgi klusēdams, pilnīgi apstulbis, un pēc tam pirmais, ko viņš pateica: “Šis vīrs ir pilnīgs idiots. Viņš ir izdomājis, ka zirgu var likt nevis priekšā ratiem, bet aiz ratiem.” Ar to viņš domāja, ka Gorbačova koncepts veikt politiskās reformas pirms ekonomiskajām reformām ir pilnīgi pretējs tam, ko izdarīja ķīnieši.”
Utopisks romantisms
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs uzsver, ka Gorbačovam bijusi milzīga ietekme uz jaunāko laiku vēstures gaitu. “No kurienes varēja uzrasties šāds cilvēks, kurš vienpersoniski izjauca visu to monumentālo mehānismu, kas tika būvēts visa gadsimta garumā? Tas ir līdzīgi kā smilšu graudiņš, kas iekļūst kādā ļoti sarežģītā mehānismā un to paralizē, apstādina.”
“Kā viņš izgāja cauri visiem tiem filtriem? Ar savām cilvēciskajām īpašībām, kas ņēma virsroku pār viņa politiķa loģiku,” spriež Hermanis.
“Gorbačovs ir ļoti romantiski noskaņots cilvēks. Viņš pieder tai paaudzei, kuras jaunība sakrita ar Hruščova atkusni. Un viņi cauri dzīvei gāja ar tādu ļoti ideālistisku un, manuprāt, utopisku romantismu.”
