Ēģiptes piekrastē esošā Aleksandrija pārdzīvojusi iebrukumus, ugunsgrēkus un zemestrīces, kopš Aleksandrs Lielais nodibinājis šo pilsētu pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Taču šobrīd tā saskaras ar jaunu draudu – klimata izmaiņām. Augošais jūras līmenis var appludināt Aleksandrijas nabadzīgākos rajonus un arī arheoloģiskos apvidus, liekot varas iestādēm pret ūdeni nocietināties ar betona blokiem.
"Kad vairums cilvēku runā par klimata izmaiņām, viņi pārsvarā iedomājas temperatūras izmaiņas. Bet tas ir tikai sākumpunkts. Klimats ir integrēta sistēma. Mēs novērojam vienu no sekām – jūras līmeņa celšanos," stāstīja Aleksandrijas universitātes vides ekonomikas profesors Muhameds Abdelkarims.
Vairāk nekā 60 kilometrus garā Aleksandrijas piekraste ir viens no galvenajiem ēģiptiešu vasaras atvaļinājumu galamērķiem, taču vairumā tās populārāko pludmaļu jau vērojamas erozijas pazīmes. Ēģiptes valdība, kas aizvien cīnās par ekonomikas atjaunošanu pēc 2011. gada Arābu pavasara nemieriem, piešķīrusi vairāk nekā 120 miljonus ASV dolāru barjerām un citiem piekrastes aizsargmehānismiem.
Kā brīdinājusi ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, līdz 2100. gadam globālais jūras līmenis varētu palielināties no 30 centimetriem līdz pat vienam metram, radot nopietnas sekas piekrastes pilsētām un arī zemā līmenī esošām valstīm.