Albānijas premjers Edi Rama bija plānojis apmeklēt Serbiju vēsturiskā vizītē jau 22. oktobrī, tomēr brauciens tika atlikts pēc incidenta 2016.gada Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas turnīra mačā starp Serbiju un Albāniju, kad stadionā parādījās bezpilota lidmašīna ar piekarinātu Lielalbānijas karogu. To noķēra Serbijas futbolists, un tajā brīdī starp abu komandu spēlētājiem sākās nesaskaņas.
Šis incidents un tam sekojošā spriedze kārtējo reizi apliecināja Albānijas un Serbijas sarežģītās attiecības, kurās dominē daudzi neatrisināti jautājumi, īpaši tie, kas skar Kosovu un Serbijas dienvidos dzīvojošos etniskos albāņus.
Tika uzskatīts, ka Albānijas premjera vizīte Serbijā palīdzēs pielikt punktu krīzei, ko izraisīja futbola mača incidents, taču tā - tieši otrādi - pārauga vēl lielākā, turklāt publiskā konfliktā. Preses konferences laikā Rama negaidīti aicināja Serbiju atzīt "neatgriezenisko realitāti" un Kosovas neatkarību, uz ko viņa Serbijas kolēģis Aleksandrs Vučičs reaģēja ar neslēptu aizkaitinājumu.
„Es negaidīju, ka Ramas kungs runās par Kosovu, jo viņam gar Kosovu nav nekādas daļas. Taču man uz to ir jāatbild, jo es nevienam neļaušu pazemot Serbiju Belgradā. Saskaņā ar konstitūciju Kosova vienmēr ir bijusi daļa no Serbijas, un tai nav nekāda sakara ar Albāniju un nekad arī nebūs. Man žēl, ka Ramas kungs izmantojis izdevību pieminēt šo jautājumu, kas pat netika apspriests savstarpējās sarunās,” sašutumu pauda Vučičs.
Belgrada ilgstoši atsakās atzīt pārsvarā albāņu apdzīvoto bijušo Serbijas provinci Kosovu, kas 2008.gadā pasludināja neatkarību.
