Labrīt

Purvīša balvas kandidāti. Ivars Drulle

Labrīt

Purvīša balvas nominanti. Kristaps Epners

Akumulatoru pārstrādes uzņēmumi par iesaistīšanos kartelī maksās miljoniem eiro sodu

Akumulatoru pārstrādes uzņēmumi par iesaistīšanos kartelī maksās miljoniem eiro sodu

Eiropas Komisija trim akumulatoru pārstrādes uzņēmumiem piespriedusi vairāku desmitu miljonu eiro naudas sodu par karteļa izveidošanu. Tajā iesaistītās Lielbritānijas, Francijas un Beļģijas firmas apmainījās ar informāciju, lai nodrošinātu zemākas iepirkuma cenas no uzņēmumiem, kas tirgo nolietotus akumulatorus. Kartelī bija firma arī no Savienotajām Valstīm, taču tā no soda izvairījās.

Soda nauda trim automašīnu akumulatoru pārstrādes uzņēmumiem piespriesta kopumā 67 miljonu eiro apmērā. Vislielākā – vairāk nekā 30 miljoni – Lielbritānijas firmai ''Eco-Bat''. No otras lielākās summas – ap 25 miljoniem eiro - būs jāšķiras Francijas uzņēmumam ''Recylex''. Mazākais sods piespriests Beļģijas firmai ''Campine'' – 8 miljoni eiro.

Kartelī bija iesaistīts arī ceturtais akumulatoru pārstrādes uzņēmums - ''Johnson Controls'' no ASV. Tomēr Savienoto Valstu firma no soda izvairījis, jo bija pirmā, kas Eiropas Komisiju informēja par karteļa pastāvēšanu.

Akumulatoru pārstrādes uzņēmumu biznesa modeli vakar, 8. februārī, preses konferencē skaidroja Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere:

„Šie uzņēmumi iegādājās lietotus auto akumulatorus no metāllūžņu tirgotājiem. Tad šos lietotos akumulatorus apstrādā, un pārstrādāto svinu pārdod tālāk – parasti akumulatoru ražotājiem, kas to izmanto jaunu akumulatoru izgatavošanai. Auto akumulatori ir lielisks piemērs „aprites ekonomikai” darbībā, kad atkritumi no viena produkta kļūst par izejmateriālu citam produktam.”

Eiropas Komisija norāda, ka auto akumulatori ir produkts, ko pasaulē otrreizējai lietošanai pārstrādā visvairāk. Saskaņā ar Briseles datiem, 99% akumulatoru Eiropas Savienībā ir pārstrādāti. Eiropas Savienībā pārstādē katru gadu nonāk gandrīz 60 miljoni akumulatoru.

Atšķirībā no vairuma citu karteļu, kas nelikumīgi vienojas par veidiem, kā palielināt savu produktu pārdošanas cenas, šajā akumulatoru pārstrādes kartelī iesaistītie četri uzņēmumi slepeni norunāja, kā maksāt mazāk lietoto akumulatoru piegādātājiem kā metāllūžņu firmām, teica Vestagere:

„Mēs izmeklēšanā konstatējām, ka laikā no 2009. līdz 2012. gadam šie četri uzņēmumi vienojās samazināt cenas, kādas tie maksāja, lai iepirktu nolietotus akumulatoru Vācijā, Francijā, Beļģijā un Nīderlandē. Šie uzņēmumi apmainījās ar informāciju un vienojās par mērķa cenām, maksimālajām cenām un apjomu, ko pirkt no piegādātājiem. Šie uzņēmumi arī centās ierobežot piegādātāju iespējas kaulēties, savā starpā apmainoties ar informāciju par cenām, kādas prasa piegādātāji, vai par noslēgta darījuma galīgo summu.”

Ar šādu rīcību četras kartelī iesaistītās firmas kropļoja tirgus normālu darbību un cenu konkurenci, secināja Eiropas Komisija, piebilstot, ka galvenokārt cieta mazie un vidējie akumulatoru savākšanas un metāllūžņu uzņēmumi.

Saskaņā ar izmeklēšanā secināto, četras kartelī iesaistītās firmas savā starpā galvenokārt komunicēja divpusēji, vairumā gadījumā caur telefonu, e-pastiem vai īsziņām. Dažkārt notika arī tikšanās personīgi, bet reti kad visu firmu pārstāvjiem kopā.

Eiropas Komisija paziņoja, ka iesaistītās firmas apzinājās, ka viņu rīcība nav likumīga, un to mēģināja slēpt izmantojot kodētus saziņas veidus.

Piemēram, atsaucoties uz laika apstākļiem, lai pārējiem dotu ziņu par dažādiem cenu līmeņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti