Panorāma

Kremlis: Gāzes piegādes šobrīd turpinās bez rubļa maksājumiem

Panorāma

Panorāma

Baltkrievi bēg no iesaukuma armijā

Aktīvisti iedrošina Baltkrievijas vīriešus pateikt «nē» līdzdalībai karā Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kopš Krievija sākusi iebrukumu Ukrainā, ir pieaudzis Baltkrievijas iedzīvotāju skaits, kas meklē patvērumu Lietuvā un Latvijā. Viens no iemesliem varētu būt vēlme netapt iesauktam Baltkrievijas armijā. Pagaidām Aleksandrs Lukašenko izvairās no karavīru nosūtīšanas karot Ukrainā, tomēr tādu iespēju nevar izslēgt. Baltkrievu opozīcijas un pilsonisko tiesību aizstāvji sākuši kampaņu, lai iedrošinātu pilsoņus atteikties karot un izvairīties no obligātā militārā dienesta.

Baltkrieviete Olga Karača jau daudzus gadus trimdā vada nevalstisko organizāciju “Mūsu mājas”. Tā cīnās par cilvēktiesībām un demokrātiju Baltkrievijā. Viņa ir Aleksandra Lukašenko režīma asa kritiķe un par to vairākkārt arestēta.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viens no organizācijas galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt ukraiņu bēgļiem un baltkrieviem, kuri dezertē no armijas.

“Tanki paši nekust, raķetes pašas nelido. Mēs nevaram ietekmēt šos abus jukušos personāžus. Bet mēs varam ietekmēt sabiedrisko domu, un varam Lukašenko un Putinam atņemt galveno resursu – karavīrus,” sacīja Karača.

Tāpēc organizācija izvērsusi kampaņu ar saukli: ”Nē” nozīmē “nē”. Tā ir par baltkrievu vīriešu tiesībām pateikt “nē” līdzdalībai karā Ukrainā.

11. februārī Lukašenko parakstīja pavēli par iesaukumu obligātajā dienestā un rezervistu sapulcināšanu uz mācībām.

Taču, kā saka Karača, faktiski notiek slēpta piespiedu mobilizācija: “Ja aplūkojam bēgošo pamatgrupu, tie ir jauni vīrieši un viņu ģimenes. Bēg, jo saņēmuši pavēstes par iesaukšanu armijā, vai arī vīrieši iesaukšanas vecumā. Astoņpadsmitgadīgie, kam tūdaļ būtu jāsaņem pavēstes. Viņi baidās, ka nedrīkstēs izbraukt no Baltkrievijas. Cilvēks ir iekļauts attiecīgo personu datu bāzē. Līdz ar to viņam nāksies bēgt, izmantojot mežus. Cilvēki izmanto laika sprīdi, kamēr vēl nav saņemta pavēste, un cenšas pazust. Tas ir jauns baltkrievu bēgļu vilnis. Un tas ir liels. Mēs to redzam Lietuvā un citur. Bēg pat uz Krieviju. Cenšas tikt prom.”

Pēc Lietuvas robežsardzes ziņām martā pieaudzis baltkrievu skaits, kas pieprasa patvērumu Lietuvā. Janvārī to prasījuši astoņi baltkrievi, martā jau – 35. Lūgumi pēc patvēruma bija arī iepriekš, taču tagad to prasot daudz jaunu vīriešu, kas bēgot no iesaukšanas armijā.

Arī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati ir līdzīgi. Kopš gada sākuma saņemts 21 patvēruma pieprasījums no Baltkrievijas pilsoņiem, tostarp 14 no tiem ir pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

“Patvēruma meklētāji no Baltkrievijas galvenokārt norāda, ka viņiem draud briesmas savā valstī saistībā ar politisko situāciju un viņu politisko pārliecību,” pastāstīja PMLP pārstāve Madara Puķe.

Kā uzsver cilvēktiesību aktīviste, daudzi Rietumos nesaprot, ka baltkrieviem, kuri izvairās no obligātā dienestā vai bēg no politiskas vajāšanas, nav iespējams paslēpties pašā Baltkrievijā. 

“Lukašenko ļoti labi izmantoja politisko atkusni attiecībās ar Eiropas Savienību, kas bija kopš 2015. gada, lai attīstītu informācijas tehnoloģiju sektoru Baltkrievijā. Šobrīd visās baltkrievu pilsētās darbojas video novērošanas sistēma, kas identificē cilvēku pēc sejas un gaitas. Kameras ir kāpņu telpās, laukumos, ielās. Pat ja seju aizsedz maska, es nezinu, kā tas darbojas, bet režīms spēj identificēt diezgan labi,” zināja teikt Karača.

Par izvairīšanos no dienesta Baltkrievijā draud cietumsods. Tie var būt 3–5 gadi. Bet var būt arī 10 un vairāk gadu. Baltkrievijā tiesu spriedumi esot atkarīgi no politiskiem lēmumiem, līdz ar to dezertieriem var izvirzīt arī vēl citas apsūdzības.

Cilvēktiesību aktīviste pārliecināta, ka sodi būs bargi, lai iebiedētu jaunos vīriešus: “Lietas būs bargas. Mēs jau sākam runāt ar Eiropas politiķiem un teikt, ka cilvēkiem, kas bēg ar pavēstēm, ir jābūt tiesībām pretendēt uz politiskā bēgļa statusu.”

Daudzi baltkrievu vīrieši dažādu iemeslu dēļ cenšoties saņemt arī vīzas, lai izbrauktu no Baltkrievijas. Taču aizbraukt kļūst aizvien grūtāk un dārgāk. Piemēram, maksa par dokumentu oficiālo tulkojumu pēdējā laikā pieaugusi 10 reizes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti