“Katra mēneša sestajā datumā mēs esam šeit. Tā ir diena, kad cilvēki nepamierināti izgāja Krievijas ielās, saprotot, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti ir safabricēti. Vladimirs Putins, lai cilvēkus iebiedētu, sarīkoja paraugprāvas, saliekot cilvēkus cietumos,” tā, satiekot Latvijas Televīziju, saka Gļebs Latņiks, iniciatīvas “Magņitska akts” programmas direktors.
“Mēs jau vairākus gadus šeit nākam, lai paustu solidaritāti ar politieslodzītajiem Krievijā, kuru diemžēl katru mēnesi un gadu kļūst arvien vairāk. Mēs viņus ļoti atbalstām,” piebilst iniciatīvas “Magņitska akts” izpilddirektore Taņa Niberga.
Pēc nevalstiskās organizācijas “Memorial” datiem, Krievijas cietumos patlaban ir 195 politieslodzītie, kas ir par simtu vairāk nekā pērn. ASV, gluži kā vairākas Eiropas valstis, ir pieņēmušas Krievijas cietumā mirušā Putina opozicionāra jurista Sergeja Magņitska vārdā nosaukto globālo Magņitska aktu jeb likumu, kas paredz sankcijas ārvalstniekiem, kas saistīti ar korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem.
“Mēs paši esam vainīgi. Mūs vai Krieviju nevajag žēlot. Mūs vajag sodīt par mūsu pasivitāti, par to, ka mēs ļaujam Putinam, pirmkārt, apzagt pašam savu valsti un tad uzmākties Gruzijai, Ukrainai, pastāvīgi konfliktēt ar Baltiju. Ikviens ļaunums, ja tam neizrādīs pretestību, izplatīsies tālāk,” saka “Radio Filadelfija” žurnālists Aleksandrs Kašapovs, kurš arī īpaši atbraucis uz protestiem un skaļrunī izsauc kritiku Krievijas varai.
Protestētāji teic, ka ne Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs, ne arī kāds no viņa pārstāvjiem ne reizi pie viņiem nav iznācis. Arī šajā reizē tas nenotiek. Īsi pēc tam, kad demonstrācija ir noslēgusies, Krievijas vēstnieks pamet rezidenci automašīnā ar tonētiem stikliem, bet Latvijas Televīzijas darbiniekus apsardze vairākkārt nofotografē.
Pretī Krievijas sūtņa ASV rezidencei ir Saharova vārdā nosauktais laukums, savukārt pie Krievijas vēstniecības ar Vašingtonas pilsētas mudinājumu ir izveidots Vladimira Putina opozicionāra Borisa Ņemcova vārdā nosaukts laukums.
