Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Province: «Babas Vaļas prieks»

Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Covid-19 un ierobežojumi»

«Aizliegtais paņēmiens»: Kāpēc Igaunijā Covid-19 ierobežojumi ir mērenāki

Valdība lēmusi, ka Latvijā Covid-19 ierobežojumus varēs mīkstināt, ja kumulatīvais rādītājs valstī samazināsies. Rādītāju izmanto arī citās valstīs, bet tas, ko drīkst darīt pie kāda rādītāja, ir katras valsts ziņā. Piemēram, Igaunijā rādītājs nav daudz zemāks nekā Latvijā, bet ir atļauti gan friziera pakalpojumi, gan maltītes uz vietas kafejnīcās.

Latvijā valdība lēmusi vadīties pēc luksofora principa, vērtējot divu nedēļu  kumulatīvo rādītāju, ko rēķina uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pārrēķinot to uz faktiskiem skaitļiem un Latvijas 1,9 miljoniem iedzīvotāju, tad, lai sāktu mazināt ierobežojumus, 14 dienas pēc kārtas Latvijā nedrīkst saslimt vairāk nekā 272 cilvēki dienā. Tomēr šobrīd ir dienas, kad saslimušo skaits ir tuvu 1000, bet pēdējo 14 dienu kumulatīvais rādītājs ir 577 – atbilst ļoti augstam riskam. Tādējādi ierobežojumu mazināšana Latvijā vēl jāgaida.

Savukārt Igaunijā, kurā attiecīgais rādītājs ir 569, jau pašlaik ir daudz mazāk ierobežojumu.

Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane pastāstīja, ka ierobežojumu mazināšana Latvijā ir atkarīga no Slimību profilakses kontroles centra kapacitātes. Epidemiologiem ir jāizmeklē katrs gadījums, noskaidrojot inficēšanās apstākļus, apzinot kontaktpersonas, ierobežojot, informējot un tamlīdzīgi.

“Cilvēki nelabprāt informē, kur ir inficējušies. Tiešām bieži vien epidemiologi strādā kā izmeklētāji, kamēr šo informāciju noskaidro. Tas limitējošais faktors ir arī sagatavoto un pieredzējušo speciālistu esamība,” norādīja Feldmane.

Igaunijā savukārt pieejā ir epidemiologu, uzņēmēju un valdības kompromiss.

“Mēs veidojam ieteikumu, neapšaubāmi mēs veidojam ieteikumu, mēs, protams, būtu par diezgan dzelžainiem ierobežojumiem, bet lēmumu pieņem valdība. Mums ir tāda zinātnieku komanda, kā grupa speciālistu, kas arī konsultē valdību. Sākumā mēs ar viņiem daudz debatējam un apspriežam – tā vai tā darīt… Pēc tam tas iet uz valdību, un valdībai jau rekomendē – no vienas puses mēs, no otras tā zinātnieku grupa. Valdība jau arī iziet no kaut kādām savām interesēm, ekonomiskiem, politiskiem aspektiem, ņemot vērā sociālās problēmas, jo nav jau tikai tas, ka cilvēki slimo, var būt citi saspringti faktori,” par izvērtēšanas procesu pastāstīja Igaunijas Veselības padomes galvenā infekcijas slimību speciāliste Olga Sadikova.

Igaunijā cer, ka viņu kumulatīvais rādītājs kritīsies, bet ceļi uz šo mērķi var būt dažādi. “To ciparu var sasniegt ar divām metodēm – visu slēdzot, bet var pa drusciņai, pa drusciņai. Viens variants novedīs pie ātrākas saslimstības pazemināšanās, nav zināms, (..) bet otrs – mēs tomēr ceram, ka kopā ar vakcināciju… Mums tomēr mirstības rādītājs ir tāds zems, ja salīdzina ar citām valstīm – vidējs pēc pasaules rādītājiem. Mums ir 3% uz 100 000 iedzīvotāju. Paskatījos, ka Latvijā ir 7,5%. Tāpēc mēs necenšamies jau vairs kaut ko ļoti ierobežot, aizvērt visu mēs vienmēr varam paspēt,” sacīja Sadikova.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.  

Made with Flourish

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt