Aizkulisēs izskan informācija, ka Grieķija varētu arī galu galā piekāpties aizdevēju spiedienam, jo lielākā naudas devēja Vācija ir ārkārtīgi skeptiska un kritiska pret Grieķijas prasībām.
Vēl pirms Eirozonas valstu finanšu ministru sarunām notika tikšanās starp Grieķijas finanšu ministru Jani Varufaki, Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šoibli, kā arī Eirozonas vadītāju Jeronu Deiselblūmu un Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Kristīni Lagardu.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs atzinis, ka Latvija aizvien ieņem stingru nostāju pret Grieķiju. Proti, Latvija atbalsta Vācijas un vairuma Eirozonas valstu pozīciju, ka Grieķijai ir jāpilda nosacījumi un tā nedrīkst no tiem atkāpties.
Vēstīts, ka Atēnas piedāvā pagarināt esošo aizdevuma programmu par sešiem mēnešiem, taču vēlas, lai aizdevēji mīkstina skarbos taupības noteikumus. Tam absolūti nepiekrīt Vācija un vairums Eirozonas valstu.
Gadījumā, ja ministri tomēr piektdienas vakarā nevienosies, nākamais mēģinājums būs nākamajā nedēļā. Tas būtu ārkārtīgi saspringts laiks, jo starptautisko aizdevēju programma Grieķijai beidzas 28. februārī, kas ir nākamās nedēļas nogalē un līdz tam obligāti ir jāpanāk vienošanās par pagarināšanu. Pretējā gadījumā Grieķija paliek bez naudas un tas var draudēt tiešām ar reālu bankrotu un visai ticamu izstāšanos no Eirozonas.
Grieķija no starptautiskajiem aizdevējiem ir aizņēmusies 240 miljardus eiro, kas ir izsniegti divās kārtās un vairāku gadu garumā. Un tam visam līdzi nāk prasības ievērot taupību, līdzīgi, kā tas savulaik bija Latvijā – celti nodokļi, mazinātas algas, pensijas, sociālie pabalsti.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
