Pasaules panorāma

Gada cilvēks lielajā politikā - Donalds Tramps?

Pasaules panorāma

Globālā cīņa ar klimata pārmaiņām arvien gausa

Spēles ar vēlēšanām, ieročiem, spiegiem un baznīcām

Aizejošais gads NVS: Maskavas roka sniedzās tālu aiz valsts robežām

Skaļākie notikumi NVS valstīs kā allaž savijas ar Krievijas ārējo un iekšējo politiku. Maskavas roka šogad gan sniedzās tālu aiz valsts robežām – līdz pat Solsberi pilsētai Lielbritānijā. Krievijas izlūkdienests pieķerts ne tikai ķīmiskajos, bet arī kiberuzbrukumos. Tikmēr īstu pļauku Putina režīmam sagādāja Ukrainas pareizticīgās baznīcas atdalīšanās.
  • Putina vēlēšanas

Gada sākumā piedzīvojām kārtējās Vladimira Putina vēlēšanas. Kā allaž, Krievijas opozicionāri pirms prezidenta vēlēšanām tikuši apklusināti, un par ilggadējo valdnieku martā nobalsoja pārliecinošs iedzīvotāju skaits

"Vēlēšanu procesā nebija nekādas konkurences – tika ierobežotas pamatbrīvības un atteikts reģistrēt vairākus prezidenta amata kandidātus. Aktīvisti tika aizturēti, saņemta informācija par spiedienu uz vēlētājiem," stāsta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijas koordinators Maiks Georgs.

Putins jau ir valdījis ilgāk par Leonīdu Brežņevu, un nākamais ir Staļina 30 gadu rekords.

Tiesa, nav skaidrs, vai Putins pārsniegs arī to, jo, pēc ekspertu vārdiem, kuluāros aizvien biežāk runā par Krieviju pēc Putina. Tāpat eksperti vērš uzmanību, ka militarizācijas atmosfēra kaimiņvalstī ir nokaitēta tiktāl, ka jaunākajām ieroču sistēmām bijusi veltīta puse prezidenta vēstījuma tautai.

  • Raķetes Kaļiņingradā

Par to, ka tas vairs nav tikai pārspīlējums Krievijas propagandas ministra Dmitrija Kiseļova stilā, liecina oktobrī tapušie Kaļiņingradas satelītuzņēmumi. Tajos redzams, ka anklāvā notiek plaša militāro objektu rekonstrukcija – top jauni kodolbunkuri, pilnveido gaisa spēku bāzi, turpat izvietotas ar kodollādiņiem aprīkojamās raķešu sistēmas "Iskander".

ASV un Eiropa jau iepriekš pauda bažas par militāro infrastruktūru Kaļiņingradā, turklāt secināts, ka Krievija ir attīstījusi un testējusi kodolbruņojuma līguma aizliegtās raķetes. Pēdējā NATO ārlietu ministru sanāksmē decembrī tika paziņots, ka Krievijai ir divi mēneši, lai ievērotu līguma saistības, pretējā gadījumā ASV no tā izstāsies.

  • Izgāšanās 

Uzdevuma augstumos šogad nebija Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, kura aģentu atmaskošana izraisījusi vairākus starptautiskos skandālus. Tam pārmeta kiberuzbrukumus pret vairākām iestādēm, kuru darbība disonēja ar Krievijas interesēm, to vidū – Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija un Pasaules antidopinga aģentūra.

Tomēr visskaļākā bija dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšana Lielbritānijas pilsētā Solsberi. Kā noskaidroja britu izmeklētāji, pret viņiem lietota Padomju Savienībā izstrādātā nervus paralizējoša viela "Novičok", bet aizdomās turamie ir Krievijas izlūkdienestu darbinieki ar pseidonīmiem Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširevs.

"Esmu diezgan pārliecināta, ka tai zaļo gaismu deva arī Krievijas valsts augsta līmeņa amatpersonas," sacīja britu premjere Terēza Meja.

Pēc šādas negaidītas slavas šogad novembrī miris jau otrais Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

  • Armēnijas revolūcija

Pavasarī negaidīti intensīvi attīstījās notikumi Krievijas tiešajā ietekmes zonā Armēnijā, kur starptautiski atzītu vēlēšanu nav bijis jau 30 gadu. Plašajos protestos tika pieprasīta un arī panākta ilggadējā valsts vadītāja Serža Sargsjana atkāpšanās. Jaunas vēsmas atnesis tautas atbalstītais protestu vadītājs Nikola Pašinjans. Viņš apgalvo, ka nav ne prorietumniecisks, ne prokrievisks.  Tomēr eksperti jau novērojuši vēsumu attiecībās starp Erevānu un tās tradicionālo sabiedroto Maskavu.

  • Krimas tilts

Ar mazāku pasaules uzmanību šogad turpinājās militārais konflikts Austrumukrainā. Ziņots par apšaudēm, upuriem un cietušajiem, taču daži notikumi nonāca mediju virsrakstos. Maijā tika atklāts Rietumu kritizētais, Putina bērnības drauga Arkādija Rotenberga uzceltais Krimas tilts pāri Kerčas šaurumam, kas savieno Krievijas sauszemi ar anektēto pussalu. Tieši pie Kerčas šauruma 25. novembrī izcēlās gada lielākais militārais saspīlējums starp abām valstīm. Ukrainas jūras spēku kuģi bija ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā, kad tika taranēti un sagrābti.

  • Ukrainas baznīca

Gadu Ukraina gan noslēdza ar dziļi simbolisku un vēsturisku uzvaru. Konstantinopoles patriarhāts paziņoja par neatkarības piešķiršanu Ukrainas pareizticīgajai baznīcai. Pret to protestējot, Maskava paziņoja par saišu saraušanu ar pirmo starp līdzīgajiem pareizticīgajā pasaulē – Konstantinopoles patriarhu.

Kā izteicās Ukrainas prezidents Petro Porošenko, ja PSRS sabrukšanu Putins nodēvējis par galveno 20. gadsimta ģeopolitisko katastrofu, tad Ukrainas baznīcas atdalīšanās viņam kļuvusi par otro ģeopolitisko katastrofu.

"Šodien dzimusi jauna, apvienota un neatkarīga Ukrainas baznīca. Kāda baznīca tā ir?

Tā ir baznīca bez Putina, bez Kirila un bez lūgšanām par Krievijas valdību un Krievijas karaspēku," teica Ukrainas prezidents.

Šī notikuma atbalss būs jūtama arī nākamgad, jo Ukrainas baznīcas atdalīšanās bija viens no Porošenko galvenajiem solījumiem pirms martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti