Kipras banku sistēmā pastāv „sistēmiski trūkumi” cīņā pret naudas atmazgāšanu. Tā teikts ziņojumā, kuru izstrādājuši auditori no Eiropas Padomes struktūrvienības Moneyval un finanšu konsultanta „Deloitte”. Kaut gan bija paredzēts, ka pēc eirozonas finanšu ministru pasūtījuma īstenotā pētījuma rezultāti netiks publiskoti, tā secinājumus, kas izklāstīti četrās lappusēs, publicējusi Kipras interneta vietne stockwatch.com.cy.
Auditori analizēja sešas Kipras bankas, kurās noguldīti vismaz divi miljardi eiro. Kopumā aplūkoti dati par 390 klientiem - gan tādiem, kuri daudz aizņēmušies, gan tādiem, kuri daudz noguldījuši, kā arī nejauši izvēlētiem klientiem.
Ziņojuma secinājumos izklāstīti vairāki Kipras banku sistēmas vājie punkti, pirmkārt, ka kredītiestādes nav pietiekami pārbaudījušas savus klientus. Daudzos gadījumos starp banku tiešo klientu un faktisko īpašnieku ir vidēji trīs starpnieki, un patiesā labuma guvēju identitāte caur neatkarīgiem avotiem noskaidrota tikai desmitajā daļā gadījumu.
Vienā no pārbaudītajām bankām auditori secinājuši, ka pastāv „liels risks”, ka gandrīz 60% klientu ir saistīti ar naudas atmazgāšanu. Aptuveni ceturtajā daļā gadījumu banku rīcībā esošā informācija par noguldītājiem un faktiskajiem īpašniekiem esot bijusi neprecīza. Kompānija „Deloitte” norāda, ka informāciju par klientiem ieguvusi no „vienkāršām komercbanku datu bāzēm”, bet pašas bankas tiem neesot pievērsušas pietiekamu uzmanību.
Auditori arī norāda, ka Kipras bankas pārāk paļaujas uz firmām, juristiem un grāmatvežiem, kas pārstāv klientus. Tādējādi netiek iegūts pietiekami datu, klientu identitāti un sistēmu padarot vēl neskaidrāku un sarežģītāku.
Laikā no 2008. līdz 2012.gadam kredītiestādes uzsākušas tikai četras iekšējās pārbaudes saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu. Laikā no 2008. līdz 2010. gadam Kipras varasiestādēm bankas neziņoja par nevienu „aizdomīgu transakciju”, 2011.gadā tāda bijusi viena, bet 2012.gadā „dažas”. Tajā pašā laikā auditorkompānija „Deloitte” identificējusi gandrīz 30 aizdomīgus darījumus tikai pēdējā gada laikā.
Finanšu grūtības nonākusī Kipra tikai pirms nedēļas saņēma pirmo maksājumu no eirozonas glābšanas fonda divu miljardu eiro vērtībā. Apmaiņā Nikosija apņēmusies restrukturizēt savu banku sektoru. Aizdomu ēna par naudas atmazgāšanu pār Kipru gūlusies jau ilgi, bet, gatavojot glābšanas programmu, īpašas bažas pauda Vācija.
Kā norāda interneta portāls „EUobserver.com”, auditoru īstenotais pētījums neērtā situācijā nostāda Kipras politiķus un diplomātus, kuri pēdējos mēnešus uzstājuši, ka valsts banku sistēma atbilst starptautiskajiem standartiem. Audits arī rada šaubas par uzticamību Eiropas Padomes komitejai pret naudas atmazgāšanu Moneyval, kuras iepriekšējie ziņojumi par Kipru bija tai daudz labvēlīgāki.
