Beļģijas prokuratūra ar jaunu video kameras liecību vērsusies pie sabiedrības ar lūgumu sniegt jebkādu informāciju par trešo Briseles lidostā notikušā uzbrukuma dalībnieku. Līdz šim medijos izplatītajā videonovērošanas kameras ierakstā meklēšanā esošais fiksēts gaišā jakā, melnā cepurē un ar lielu ratiņsomu līdzās pārējiem diviem Briseles lidostas spridzinātājiem, kuri 22.marta rītā izkāpa no taksometra un vienlaikus reģistrācijas terminālī iestūma somas, pildītas ar sprāgstvielām.
Tagad, balstoties uz jauno novērošanas kameru video, secināts, ka trešais lidostas uzbrucējs pēc sprādzieniem meties skriešus prom no lidostas.
Pēc tam viņš nogājis garu gabalu pa Zaventemas rajonu, dodoties uz to Briseles apgabalu, kur atrodas Eiropas Savienības (ES) institūcijas.
Saskaņā ar policijas datiem Beļģijas medijos publicēti arī precīzi ielu nosaukumi un karte, kādā vīrietis devies. Meklētais pa ceļam esot novilcis savu gaišo jaku, un policija vēršas pie cilvēkiem ar lūgumu atsaukties, ja kāds to ir redzējis vai atradis.
Iepriekš policija uz laiku bija aizturējusi kādu Eiropas institūcijām tuvu dzīvojošu vīrieti vārdā Feisals Šefū, kurš sevi dēvēja par neatkarīgo žurnālistu. Viņš bija aktīvi iesaistījies bēgļu pašu izveidotā apmetnē vienā no Briseles parkiem, kur cilvēki nomitinājušies, gaidot uzturēšanās atļaujas, kļūstot par aktīvistu un iebraucēju interešu aizstāvi. Policija sākotnēji izvirzīja iespēju, ka tieši tur viņš vervējis nākamos džihādistus. Taču pierādījumu trūkuma dēļ Šefū atbrīvoja. Tomēr, kā apgalvo policija, viņš paliek tās redzeslokā.
Vēstīts, ka 22. martā sprādzienos Briseles starptautiskajā lidostā un stundu vēlāk Mālbēkas metro stacijā Briseles centrā bojā gāja 35 cilvēki, neskaitot trīs teroristus pašnāvniekus. Tāpat vairāk nekā 300 cilvēku guva ievainojumus. Atbildību par teroraktiem uzņēmās grupējums “Daīš” jeb "Islāma valsts".
Nesen klajā nākusi informācija, ka viens no Briseles lidostas spridzinātājiem pirms vairākiem gadiem strādājis telpu apkopšanas firmā cilvēku pilnajā Eiropas Parlamentā, kas jau pirms tam ir kritizēts par vājām apkalpojošā personāla kontrolēm. Asi pēc šīm ziņām kritizē Beļģijas valdību, sakot, ka reģionos sadrumstalotajā valstī nav pietiekama komunikācija starp atbildīgajiem dienestiem, kas laikus nespēj novērst bīstamu cilvēku iefiltrēšanos iestāžu darbos. Valdības vadītājs Šarls Mišels nepiekrīt šiem pārmetumiem, sakot, ka Beļģija nav bezspēcīga un ka atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm.
