Kompānija jau pieprasījusi precīzāku informāciju no Vācijas valdības.
„Airbus” pārstāvji norādījuši, ka daudzas tieši liela mēroga kompānijas jau iepriekš ir bijušas izspiegošanas upuri.
Jau vēstīts, ka Vācijas presē nonāca ziņas par to, ka Vācijas izlūkdienesti ASV labā izspiegojuši gan Francijas augstākās amatpersonas, prezidentu un ārlietu ministru ieskaitot, gan arī Eiropas Komisiju.
Kompānija "Airbus", kā vēstīts tās paziņojumā medijiem, uzreiz nevērsīsies tieši pret Vācijas valdību, bet iesniegs kriminālsūdzību pret nezināmām personām uz aizdomu pamata par rūpniecisko spiegošanu, taču no Vācijas varas pieprasīs skaidrojumu par notiekošo. „Airbus” pārstāvji nav slēpuši rūgtumu, ka ļoti labi zina, ka tieši liela mēroga kompānijas ir biežākie izspiegošanas upuri, tomēr šoreiz esot jau reālas aizdomas par to, ka tas no tiesas ir noticis.
Vācijas laikrakstos nopludinātā informācija liecina, ka slepenie dienesti gan noklausījušies kompānija "Airbus" pārstāvju telefonsarunas, gan sekojuši sarakstēm internetā.
Kompāniju izspiegošana notikusi pēc ASV pasūtījuma, lai noskaidrotu, vai tās ievēro starptautiskās prasības un nenodarbojas ar nelikumīgu eksportu.
Gigants „Airbus” ir bāzēts Francijā ar meitas uzņēmumiem Vācijā, Spānijā un Lielbritānijā.
Pat tad, ja slepenie dienesti rīkojušies pastāvīgi, Vācijas valdība, saskaņā ar laikrakstos pausto, par šīm aktivitātēm ir zinājusi.
Sarunu ieraksti esot veikti no izlūkdienesta stacijas Bavārijā, un ziņojumi nonākuši uz kādreizējā Vācijas kancleres Angelas Merkeles komandas vadītāja, tagadējā iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra galda. Viņš saistību ar spiegošanu ir kategoriski noliedzis.
Laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" vēsta, ka bez kompānijām Vācijas izlūkdienests ASV drošības dienestu labā izspiegojis arī augstākās Francijas amatpersonas, prezidenta un ārlietu ministrijas pārstāvjus ieskaitot, kā arī Eiropas Komisiju.
Briselē šī ziņa uztverta bez skaļiem paziņojumiem. Komisijas prezidents Žans Klods Junkers sākotnēji pat pajokoja, sakot, ka ES vajadzētu izveidot savu spiegu aģentūru, jo aģenti jau esot šeit, un pauda, ka sagaida, ka Vācija nokārtos šo lietu un atzinis, ka pats kā bijušais valdības vadītājs labi apzinās, cik grūti ir kontrolēt pašmāju izlūkdienestus.
Taču, kā uzver arī mediji, uz Vācijas valdību šis skandāls met lielu ēnu, jo Berlīne savulaik ārkārtīgi asi reaģēja uz bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludināto informāciju, ka ASV izspiegojušas Vāciju, kas būtiski ietekmēja arī abu valstu attiecības.
Francijas valdība joprojām nesteidzas komentēt notikušo. Kritiķi norāda, ka šajā stāstā visnepatīkamākais ir tas, ka spiegošana, ja tas izrādīsies tiesa, ir notikusi divu sabiedroto valstu starpā.
