«airBaltic» atturēsies no lidojumiem virs Baltkrievijas

Lidsabiedrība “airBaltic” uz laiku pārtraukusi lidojumus virs Baltkrievijas, kamēr tiek izvērtēts, vai šādi lidojumi ir droši. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Baltkrievija svētdien piespieda lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnai nolaisties Minskā, lai aizturētu vienu no pasažieriem, Aleksandra Lukašenko režīma pretinieku.

“Saņemot pretrunīgu informāciju par uz Minsku novirzīto komerciālo reisu, "airBaltic" nekavējoties lēma izvairīties no ielidošanas Baltkrievijas gaisa telpā līdz brīdim, kamēr situācija kļūs skaidrāka un varas iestādes informēs par saviem lēmumiem,” teiks “airBaltic” paziņojumā.

“Mūsu pasažieru un darbinieku drošība un veselība ir galvenā "airBaltic" prioritāte. "airBaltic" pašlaik turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai.”

“airBaltic” lidmašīnas svētdien izvairījušās no ielidošanas Baltkrievijas gaisa telpā, veicot lidojumus no Rīgas uz Ukrainas pilsētu Odesu un Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi.

Arī lidsabiedrības "Wizz Air" reiss, kas lidoja no Kijevas uz Tallinu, pirmdien mainījis kursu, lai nebūtu jālido virs Baltkrievijas.

Lidojumu vietnes "Flightradar24" informācija gan liecina, ka vairākas citas aviokompānijas, to vidū arī "Ryanair", turpina veikt lidojumus virs Baltkrievijas.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka lidsabiedrībām būtu jāpārtrauc izmantot Baltkrievijas gaisa telpu starptautiskiem lidojumiem.

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) uzskata, ka Baltkrievija ar pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu varētu būt pārkāpusi 1944. gadā pieņemto Čikāgas konvenciju, kas regulē starptautisko gaisa satiksmi.

“airBaltic” atturēsies no Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanas arī otrdien, 25. maijā.  

Latvijas Civilās aviācijas aģentūra pagaidām nav sniegusi oficiālas  rekomendācijas aviokompānijām saistībā ar Baltkrievijas gaisa telpas šķērsošanu. Ir nepieciešams noskaidrot visus notikuma apstākļus. Piemēram, kāpēc lidmašīna tika novirzīta tieši uz Minskas lidostu, nevis uz tuvāko Viļņas lidostu un, kāpēc bija nepieciešama armijas iesaiste.

“Tas ir arī viens no apstākļiem, kas, protams, ir jāizvērtē: vai armijas iesaistīšana un, teiksim tā, iznīcinātāja iesaistīšana bija nepieciešama. Vai tā neapdraudēja civilās aviācijas gaisa kuģa drošība, pasažieru drošību. Un vai kaut kas tāds nevarētu atkārtoties ar Latvijas gaisa kuģiem. Un attiecīgi, vai gaisa telpas izmantošana Baltkrievijā ir droša,” norādīja aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss neizslēdza, ka saistībā ar Minskas incidentu varētu tikt pieņemti kādi politiski lēmumi.

Komentējot šādu iespēju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka šādi lēmumi tiks pieņemt koordinēti Eiropas Savienības līmenī.

Tikmēr  ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) vērsies pie satiksmes ministra ar aicinājumu aizliegt Latvijā reģistrētajām aviokompānijām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

“Ņemot vērā notikušo, Baltkrievijas gaisa telpa nav uzskatāma par drošu, un mēs nedrīkstam pieļaut mūsu pasažieru apdraudēšanu,” norādīja ārlietu ministrs.  Rinkēvičs arī aicina pārtraukt sadarbību ar Baltkrievijas aviokompānijām, īpaši ar nacionālo aviokompāniju "Belavia”.

Lietuvas valdība pirmdien aizliedza aviokompānijām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu; Lietuvas lidostas vairs neapkalpos reisus, kas būs veikti caur Baltkrievijas gaisa telpu. Šis lēmums stāsies spēkā no otrdienas.

Starptautiskās aviosatiksmes eksperti spriež, ka šis ir pirmais gadījums, kad kāda valsts tā rīkojusies ar pasažieru lidmašīnas reisu.

Nedaudz līdzīgs gadījums bija 2013. gadā, kad vairākas Eiropas valstis neļāva ielidot savā gaisa telpā Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnai, kas lidoja no Krievijas, jo bija aizdomas, ka lidmašīnā atrodas arī ASV meklētais izlūkdienesta informācijas nopludinātājs Edvards Snoudens.

Lidmašīnai ceļā uz Bolīviju vajadzēja uzpildīt degvielu Portugālē, bet vairākas valstis neļāva tai izmantot savu gaisa telpu, tādēļ lidmašīnai nācās nolaisties Vīnē. Vēlāk kļuva zināms, ka Snoudens, kurš bija ieguvis patvērumu Krievijā, nav lidojis Moralesa lidmašīnā.

KONTEKSTS:

Baltkrievija svētdien piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 171 pasažieri, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Pasažieru lidmašīnu līdz Minskas lidostai pavadīja Baltkrievijas iznīcinātāji. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.

Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem, tā bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz "terorismā", par ko viņam draud pat nāvessods.

Baltkrievijas režīma rīcību nosoda gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt