Lai izvēlētos, kurš turpmāk vadīs ASV, vēlētāji dodas ne tikai pie vēlēšanu urnām reizi četros gados, bet arī piedalās īpašā iepriekšējās atlases procesā. Katrā Amerikas štatā tam ir savi noteikumi un nosacījumi. Daudzviet cilvēkiem vienkārši jāaiziet uz vēlēšanu iecirkni un jāatdod sava balss par kādu no daudziem kandidātiem.
Citviet, kā piemēram Aiovas štatā, tas ir krietni laikietilpīgāks process, kur vēlētāji pavada visu vakaru, kādā sporta zālē, bārā vai sanāksmju telpā diskutējot par politiku un mēģinot pārliecināt sanākušos balsot par viņu izvēlēto kandidātu. Un rezultātā klātesošie izdara savu izvēli par labu vienam vai otram kandidātam.
Vēlētāji parasti ir piereģistrēti kā Demokrātu vai Republikāņu partijas atbalstītāji un var izvēlēties tikai starp savas partijas kandidātiem. Lai gan arī šāds ierobežojums pastāv ne visur.
Kandidātu atlase nelielajā Aiovas štatā lielā mērā ir interesanta ar to, ka tieši šī štata iedzīvotāji pirmie izdara savu izvēli. Līdz ar to uzvara Aiovā var dot labu startu turpmākajai kampaņai.
Demokrātu partijā vissīvākā cīņa pašreiz notiek starp bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni un Vermontas štata senatoru Berniju Sandersu. Daudzi vēlētāji atzīst, ka viņiem patīk Sandersa idejas, īpaši sociālās nevienlīdzības mazināšanas jomā, tomēr viņi atzīst, ka tikai Klintonei ir pietiekami daudz pieredzes, lai stātos pretī Republikāņu partijas sāncensim. Tieši Klintones pieredzi nesen pasvītroja arī ietekmīgais laikraksts “The New York Times”, kurš mudināja balsot par viņu.
Starp Republikāņu partijas kandidātiem cīņa ir vēl sīvāka. Aptauju priekšgalā pašreiz ir miljardieris un mediju magnāts Donalds Tramps. Viņš ir pazīstams ar ļoti asiem un pretrunīgiem izteikumiem. Piemēram, pēc tam, kad ir atklājies, ka teroristu uzbrukumi Parīzei tika gatavoti Briselē, Tramps ir nodēvējis Beļģijas galvaspilsētu par "elles caurumu". Trampa kampaņa būtiski atšķiras no citiem kandidātiem. Piemēram, viņš ir mudinājis savus atbalstītājus neziedot, jo viņam tāpat pietiekot līdzekļu.
Trampam pa pēdām min Teksasas štata senators Teds Kruzs, kurš ir pazīstams kā ārkārtīgi konservatīvs politiķis, kā arī Floridas štata senators Marko Rubio. Arī viņš ir visnotaļ konservatīvs savos uzskatos un ir nācis pie varas laikā, kad pieauga tā dēvētās “Tējas partijas” ietekme. Tomēr Rubio ir parādījis, ka spēj sadarboties arī ar demokrātiem.
Nav izslēgts, ka vēlēšanu kampaņai vēlāk var pievienoties arī bezpartejiskais bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 8. novembrī. Līdzšinējais valsts vadītājs Baraks Obama tajās vairs nevarēs piedalīties, jo beidzas viņa otrais amata termiņš.
