Šis ir bijis jau sestais un arī visjaudīgākais Ziemeļkorejas veiktais kodolizmēģinājums. Kā paziņojusi Ziemeļkorejas valsts televīzija, ūdeņraža bumbas izmēģinājums iezīmē ļoti nozīmīgu punktu valsts ceļā uz kodolspēku veidošanu.
Izmēģinājums radījis 6,3 magnitūdu spēcīgus pazemes grūdienus un Dienvidkorejas pārstāvji pieļauj, ka izmēģinātā ieroča jauda varētu piecas līdz sešas reizes pārsniegt pirms gada izmēģināto 10 kilotonnu atombumbu.
Veiktais kodolizmēģinājums izsaucis asu kaimiņvalstu un arī pārējās starptautiskās sabiedrības nosodījumu.
ASV prezidents Donalds Tramps sākotnēji paziņojis, ka Ziemeļkorejas darbības un izteikumi joprojām ir agresīvi noskaņoti pret Savienotajām Valstīm. Tramps arī sasaucis savu nacionālās drošības komandas sanāksmi, lai spriestu par turpmākajiem soļiem.
ASV Finanšu ministrija jau gatavojot jaunu sankciju paketi, kuras mērķis būtu pilnībā atgriezt Ziemeļkoreju ekonomiski no pārējās pasaules. Pareizāk sakot,
visiem uzņēmumiem, kuri vēlēsies sadarboties ar Phenjanas režīmu, būs liegta ekonomiskā sadarbība ar ASV.
Arī Ķīna, kura ir Ziemeļkorejas lielākais tirdzniecības partneris un palīdzības piegādātāja, asi nosodījusi Phenjanas rīcību, apsūdzot to starptautisko brīdinājumu un nosodījumu ignorēšanā. Rietumvalstis, īpaši ASV cer, ka Pekinai izdosies izdarīt spiedienu uz Ziemeļkoreju, piespiežot to atteikties no savas kodolprogrammas. Pašlaik Ķīnas ārlietu ministrija vien aprobežojusies ar aicinājumiem Phenjanai pārtraukt savas kļūdainās darbības, kuras situāciju tikai pasliktina un kuras neatbilst pašas Ziemeļkorejas interesēm, tā vietā rosinot atgriezties pie sarunu galda un problēmu risināšanas diplomātiskā ceļā.
Arī Dienvidkorejas prezidents Mūns Džeins pieprasījis pret Ziemeļkoreju vērst iespējami spēcīgāko sodu, ieskaitot vēl jaunas Apvienoto Nāciju Sankcijas. Pēc ārkārtas nacionālās drošības padomes tikšanās prezidenta drošības padomnieks rosinājis Ziemeļkoreju pilnībā izolēt. Tāpat Dienvidkorejas pārstāvji paziņojuši, ka
Seula apsver iespēju izvietot valstīs spēcīgākos stratēģiskos ASV militāros līdzekļus,
ar to domājot taktiskos kodolieročus, kurus Vašingtona izveda no Korejas pussalas 90.gadu sākumā.
Arī Japāna, pār kuras teritoriju vēl pirms dažām nedēļām pārlidoja Ziemeļkorejas raidītā raķete, iesniegusi Ziemeļkorejas vēstniecībā Pekinā protestu par veikto izmēģinājumu. Vēl pirms Japānas varas iestādes apstiprināja kodolizmēģinājuma veikšanu, valsts premjerministrs Sindzo Abe bija paziņojis, ka sestais kodoltests būtu absolūti nepieņemams.
Par sankciju pastiprināšanu kopīgā paziņojumā izteikušies arī Vācijas un Francijas līderi – Angela Merkele un Emanuels Makrons. Pēc viņu vārdiem, šī kārtējā Ziemeļkorejas provokācija ir sasniegusi jaunu līmeni, uz kuru Eiropas Savienībai noteikti jāreaģē ar sankciju pārskatīšanu.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairākus izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
