Eiropas Savienības valstu līderi, Briselē noslēdzot divu dienu sanāksmi, kurā uzmanības centrā izvirzījās nevis Eiropas ekonomika, bet ASV spiegošanas skandāls, pieņēmuši kopīgu vienošanos, ka gada atlikušajos mēnešos izstrādās ar Amerikas Savienotajām Valstīm kopīgi specdienestu sadarbības modeli.
Noslēguma secinājumos valstu līderi pauduši, ka pēdējo dienu notikumi raisījuši dziļas bažas arī Eiropas sabiedrībā, taču ar ASV turpmāk meklējams nevis strīdu, bet gan sadarbības ceļš, kas balstītos uz savstarpēju cieņu un patiesumu. Līderi uzsvēruši, ka izlūkošana ir būtisks ierocis cīņā pret terorismu, un tas jāņem vērā gan Eiropas valstu savstarpējās attiecībās, gan tajās saiknēs, ka Eiropas Savienībai ir ar ASV. Valstu līderi atbalstījuši Francijas un Vācijas vēlmi rīkot divpusējas sarunas ar ASV, lai līdz gada nogalei šim strīdam rastu risinājumu, norādot, ka jau tagad pastāv ASV un Eiropas Savienības datu aizsardzības darba grupa, kurai nekavējoši būtu jānodarbojas ar šo lietu.
Lai arī Eiropas Savienības politikas smagsvari Francija un Vācija šīs sarunas ar ASV vadīs, tajās aicinātas piedalīties arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Francijas prezidents Fransuā Olands paudis, ka vēlētos, lai sarunu saturs būtu skaidrs jau līdz decembrim. Pagaidām specdienestu sadarbības modeļa izstrādāšana ir vēl pašā iedīglī un, kā tas darbotos realitātē, plašāk nav zināms.
ASV puse pagaidām vēl nav plašāk komentējusi sadarbības modeļa ideju, taču Baltais nams ir paudis, ka vēlas saglabāt ciešas un nevainojamas saiknes ar Eiropas Savienību. sagaidām, ka ar reakcijām uz to klajā nāks drīzākajā laikā.
Kopš bijušā ASV izlūkdienesta darbinieka Edvarda Snoudena nākšanas klajā ar slepeno informāciju spiegošanas skandāli gan Eiropas, gan ASV pusē uzdīgst viens pēc otra. Taču šāds attiecību saspīlējums nav izdevīgs nedz vienai, nedz otrai pusei, īpaši tādēļ, ka ASV un Eiropas Savienība tieši tagad risina arī sarunas par vēsturē pirmo Brīvās tirdzniecības līgumu, kura uzdevums būtu tuvināt abas puses gan ekonomikā, gan politikā, gan daudzos citos veidos. Tādēļ no Eiropas Savienības līderu puses izskanējuši pārmetumi, ka „draugi tā nerīkojas".
Tomēr blakus runām par spiegošanas skandāliem Eiropas līderiem tomēr ir izdevies pievērsties arī citiem Eiropai svarīgiem jautājumiem, piemēram, migrācijas pieplūdumam, kas pēdējā laikā prasījusi daudzus upurus Vidusjūrā pie Itālijas un Maltas krastiem. Taču gala secinājumi nesniedz skaidras atbildes. Samita noslēguma dokumentā pausta nožēla par bojā gājušajiem, taču lēmumu, kā īsti risināt šo problēmu, valstu līderi atstājuši sanāksmēm decembrī un nākamā gada jūnijā.
