Gada laikā, kopš sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, Eiropas Savienība ir spējusi būt negaidīti saliedēta. Un jau fakts, ka 28 valstis spēja vienoties par sankcijām pret Krieviju, pirms notikumiem Ukrainā šķistu neticams – tā, vērtējot Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības izaicinājumus, norādīja vairāki Eiropas valstu politiķi.
Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš („Vienotība”) atzīst, ka pēdējā gada laikā Eiropā ir augusi izpratne, ka aiz tās robežām notiekošais var kļūt par būtisku draudu arī Eiropas Savienības pilsoņiem: „Kaut gan liekas, ka šie draudi ir ārpus Eiropas robežas, mēs aizvien biežāk redzam to, ka tie apdraud arī Eiropas pilsoņus katrā valstī un ka tā ir visu Eiropas valstu problēma, pie kā visiem ir jāstrādā.”
Vienlaikus aizvien biežāk politiķi uzsver, ka Eiropas Savienībai ir laiks sākt labāk apzināties arī savu spēku un globālo ietekmi.
Eiropas Savienībai ir laiks apzināties, ka tā ir globāls milzis, uzsver pazīstamais zviedru politiķis, bijušais premjers Karls Bildts, norādot uz Eiropas iedzīvotāju skaitu un ekonomikas apjomu.
„Lai gan kaimiņi ietekmē mūs, mums ir jāatzīst, ka mēs kaimiņus ietekmējam vēl krietni vairāk. Jo Eiropas Savienība patiesībā ir gigants visās šī vārda nozīmēs – mums ir 500 miljoni iedzīvotāji pretstatā aptuveni 75 miljoniem iedzīvotāju Austrumu partnerības valstīs, bez tam vairāk nekā pusi no tiem veido Ukrainas iedzīvotāji. Dienvidu partnerības valstīs mīt aptuveni 200 miljonu iedzīvotāju, no kuriem gandrīz puse ir vienā valstī – Ēģiptē. Ja mēs palūkojamies uz ekonomiku, tad atšķirības ir vēl spilgtākas,” sacīja Bildts.
Savukārt britu karaliskā starptautisko attiecību institūta "Chatham House" eksperts Krievijas jautājumos Džeimss Šers aicināja rūpīgi apsvērt to, vai Eiropas līdz šim īstenotie atbildes soļi Krievijas agresijai ir pietiekami: „Divus gadus vai pat īsāku laiku turpinoties sankcijām un zemām naftas cenām, Krievijai kļūs grūti veikt pat savas valstiskās funkcijas. Tomēr īstermiņa laiks darbojas Krievijas labā – jeb vismaz Krievijas prezidents Putins tā uzskata. Un šis mirklis tiek izmantots tam, lai ārdītu Ukrainu un tās nākotni. Tāpēc, ņemot vērā to, ka īstermiņa laiks nedarbojas mūsu labā, mums ir jājautā sev, vai sankcijas tiešām ir pietiekama atbilde uz esošajiem izaicinājumiem.”
Krievija izmanto bailes un propagandu kā stratēģisko ieroci ar mērķi parādīt, ka dalība Eiropas Savienībā un NATO nesniedz pietiekamu aizsardzību, ja šai dalībvalstij nav labu attiecību ar Krieviju šīs valsts izpratnē. Tāpēc šīm organizācijām ir jāspēj sniegt pienācīga atbilde, konferencē uzsvēra vairāki politiķi.
