Ukrainas prezidents Petro Porošenko sazvanījies ar Francijas kolēģi Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli un vienojušies par kopīgu vēstījumu Krievijai, aicinot atgriezties pie sarunām. Tajās piedalītos šaurs valstu loks – jau minētās Francija un Vācija, Ukraina un Krievija un mēģinātu atsākt atkal konfliktu dēļ apturētās miera sarunas.
Pēdējās dienās Ukrainas un Krievijas krīze atkal ieguvusi jaunus pavērsienus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka Ukrainas spēki gatavo uzbrukumu Krimai, kur patlaban saimnieko Maskava. Porošenko to kategoriski noliedzis, uzsverot, ka Putins izplata šos paziņojumus, jo pats gatavojas jauniem militāriem pasākumiem un, safabricējot ziņas par Ukrainas plāniem, meklē attaisnojumu savām jaunajām agresijas idejām.
Francijas prezidents Fransuā Olands lūdzis atturēties no jebkādiem militāriem soļiem, aicinot abas puses izvēlēties miera sarunas, uzsverot, ka Francija nekad neatbalstīs Krimas okupāciju un aicinājis gan Krieviju, gan Ukrainu ievērot Minskas vienošanos, kas slēgta pirms gada, bet joprojām dzīvē īsti nedarbojas.
Vēl nedēļas sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar Vācijas kolēģi Franku Valteru Šteinmeieru un izteicās, ka svarīgi mazināt jauno spriedzi, bet vienlaikus viņš brīdināja, ka Maskava vērsīsies pret jebkādiem centieniem destabilizēt situāciju okupētajās teritorijās.
Šteinmeiers līdzīgi kā tagad valstu līderi mudinājis atsākt Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas četrpusējās miera sarunas.
Jāatgādina, ka spriedze Kijevas un Maskavas starpā saasinājusies tādēļ, ka Krievijas Federālais drošības dienests paziņojis, ka tas okupētajā Krimā novērsis Ukrainas militārā izlūkdienesta "teroraktus" un atvairījis Kijevas spēku bruņotu uzbrukumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekavējās paziņot, ka Ukraina esot ķērusies pie "terora prakses".
Krievija Ukrainai piederošo Krimas pussalu ir okupējusi kopš 2014.gada februāra, un Maskavas atbalstītie kaujinieki joprojām kontrolē Luhanskas un Doņeckas apgabalus Ukrainas austrumos, kas ir pretrunā ar Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā slēgto miera vienošanos.
Reaģējot uz šo Krievijas rīcību, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis joprojām ir noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija ir atbildējusi ar virkni aizliegumu arī Rietumiem.
Bet visai pretrunīgu informāciju Kremļa saimniekiem nogādājis Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs. Radio "Brīvība" vēsta, ka viņš, Sočos tiekoties ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, sacījis, ka Ukrainas valsts galva sliecas kompromisa meklēšanas virzienā, lai izbeigtu konfliktu valsts austrumos. Par to viņš esot uzzinājis telefonsarunā ar Porošneko. Ukrainas līderis esot sacījis, ka parlaments liek šķēršļus likumu pieņemšanai par promaskavisko kaujinieku kontrolēto Ukrainas austrumu rajonu statusu.
Minska uz šiem paziņojumiem pagaidām nav reaģējusi.
