Pirms pusgada pasaules mediju uzmanības centrā nonāca notikumi Baltkrievijā, kur tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, protestējot pret prezidenta vēlēšanu viltošanu. Toreiz gan pašu baltkrievu, gan starptautiskās sabiedrības nosodījumu izpelnījās agresīvā milicijas vēršanās pret protestu dalībniekiem.
Jau otro nedēļas nogali Krievijas pilsētās arī ielās iziet tūkstošiem cilvēku, lai paustu savu atbalstu aizturētajam opozīcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam un izteiktu neapmierinātību par pašreizējās varas darbībām, tostarp tām, kas atklātas Navaļnija un viņa komandas veidotajā filmā par it kā Putinam piederošo pili Gelendžikā. Un jau otro nedēļu šie protesti ar spēku tiek apspiesti par spīti tam, ka organizatori visai strauji mainīja pulcēšanās vietu, radot apjukumu drošībnieku rindās.
Pilnā ekipējumā un aizsargbruņās tērpti Nacionālās gvardes karavīri, OMON kaujinieki, lietā likti steki, elektrošoks, arī piparu gāze. Rindas uz īslaicīgās aizturēšanas automašīnām. Līdz pēcpusdienai bija saņemtas ziņas, ka visā Krievijā aizturēti vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp gandrīz simts žurnālistu. Starp viņiem arī Alekseja Navaļnija sieva Jūlija. Tāpat pieejami video materiāli, kur vairāki desmiti cilvēku nosēdināti vai noguldīti sniegā, drošībniekiem izkliedzot pavēles un liedzot piecelties.
Nu, gluži kā Baltkrievijā pirms dažiem mēnešiem, vienīgā atšķirība – Minskā nebija sniega.
В Казани сегодня лукашенковская Беларусь pic.twitter.com/tD8tWr7p3Z
— Рустем Адагамов (@adagamov) January 31, 2021
Kā intervijā televīzijas kanālam “Current Time” stāsta politologs Aleksandrs Kiņevs, rodas sajūta, ka valstī ir kaut kāds ielenkums vai kara stāvoklis un nekas cits varai neatliek, kā vien ievest pilsētu centrā karaspēku. Pēc viņa vārdiem, varas iestāžu rīcību ir grūti izskaidrot.
“Protams, ka ne par kādu atbalstu varai šādos apstākļos runāt nav iespējams.
Šos video būs redzējusi gan valsts, gan pasaule, un pēc tā visa stāstīt par Putina reitingiem ir absolūti bezjēdzīgi.
Galvenais jautājums – kas tas vispār ir un kam to vajag? Vai tiešām vara ir vājprātīga? Vai tā nesaprot, ka ar savām darbībām tā strauji palielina simpātijas pret protestētājiem? Mūsu valstī nekad nav bijis simpātiju pret tiem, kuri arestē vai izdzenā, vai kādu sit. Arī pašlaik protesta noskaņojums sabiedrībā ir augsts, cilvēki protestus atbalsta un ir gatavi akcijās piedalīties. Tāpēc šajā situācijā varas iestāžu rīcība ir trieciens pa savu reitingu un to, kas no tā ir palicis. Tāpēc arī jautājums – kā dēļ un kāpēc?” spriež Aleksandrs Kiņevs.
Arī citi politologi svētdien Krievijas medijos norāda, ka varas iestāžu mēģinājumi iebiedēt sabiedrību ir izrādījušies neveiksmīgi, jo protestētāju skaits nav mazinājies, bet gājienu rīkotāji savās darbībās ir kļuvuši daudz koordinētāki.
Krievijā notiekošo vēršanos pret protestētājiem šajā asi nosodījušas vairākas rietumvalstis, tostarp Latvijas Ārlietu ministrija.
KONTEKSTS:
Kremļa opozicionāru Alekseju Navaļniju aizturēja Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija ieradies no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok" 2020. augustā Krievijas pilsētā Tomskā. Nākamajā dienā pēc atgriešanās Krievijā kļuva zināms, ka Navaļnijs ir apcietināts uz 30 dienām līdz februāra vidum, tas skaidrots ar to, ka opozicionārs pārkāpis viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus. Navaļnijs gan norādījis, ka apsūdzības ir politiski motivētas. Tagad viņu apsūdz divos atsevišķos kriminālprocesos.
Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās 23. janvārī Krievijā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par plašajām aizturēšanām un nesamērīgo spēka pielietošanu.
Arī 31. janvārī notikušajos protestos aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Kā ziņo Krievijas neatkarīgie mediji – jūtams, ka protesti Navaļnija atbalstam pārraug protestos pret pastāvošo režīmu Krievijā.
