Afrīna – bīstams lielvaru sadursmes punkts Sīrijā

Plaši Sīrijas apgabali, kas atbrīvoti no teroristiskās grupējuma “Daīš” jeb “Islāma valsts” kontroles, kļuvuši par strīdus ābolu starp divām NATO valstīm – ASV un Turciju.

Vašingtona paziņoja par nodomu bruņot un finansēt sabiedrotos kurdus nolūkā izveidot robežapsardzības spēkus. To uzdevums ir nodrošināt, ka “Islāma valstij” atgūtās teritorijas atkal neatkrīt teroristu rokās. Taču Turcija, kas atrodas otrpus robežai, kurdus uzskata par apdraudējumu savai teritoriālajai vienotībai. Ankara uzsāka militāru kampaņu. Nopietns saspīlējums starp divām NATO valstīm.

Un atskaņas dzirdamas arī Vācijā, kur politisku skandālu izraisīja tas, ka Ankara savā militārajā kampaņā pret kurdiem Afrīnā raidījusi Vācijas pārdotos “Leopard” tankus.  

Afrīna, kas septiņus gadus Sīrijas karā palika neskarta, tagad nonākusi kara krustugunīs, bet Sīrijas kurdi - lielvaru interešu konflikta epicentrā. Visvairāk no tā cieš mierīgie iedzīvotāji.

Kopš Turcijas operācijas sākuma 20. janvārī  bojā gājuši vismaz 137 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 27 bērni, liecina Londonā bāzētās “Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas” informācija.

Turcijas operācijas mērķis ir izveidot drošu buferzonu gar tās robežu un ar laiku uz turieni pārvietot Turcijā esošos Sīrijas bēgļus. Taču pats galvenais - aizsargāt valsti no kurdu kaujiniekiem, kas vienlaikus ir ASV tuvākie sabiedrotie cīņā pret “Daīš”.

Tas bijis pamatīga saspringuma iemesls NATO partneru attiecībās, īpaši pēc tam, kad Vašingtona paziņoja par Sīrijas robežsardzes izveidi no kurdu spēkiem.

“Nevienam nav tiesību izmantot “Daīš” klātbūtni kā attaisnojumu citu teroristu atbalstīšanai. Tie, kas sola atbildēt ar agresiju, ja viņiem uzbruks, acīmredzot nekad nav piedzīvojuši osmaņu pļauku,” sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

ASV atkāpušās no plāna par kurdu apbruņošanu, taču nesola pilnībā pārtraukt atbalstu kurdiem, pat ja cīņai ar “Daīš” jau redzams gals. Vašingtona bez kurdiem riskētu zaudēt ietekmi uz zemes Sīrijā un pie miera sarunu galda Ženēvā.

Kamēr Afrīnā amerikāņu karavīru nav, uz austrumiem esošā Menbiža varētu kļūt par sadursmes punktu starp NATO dalībvalstīm. Šādā situācijā “osmaņu pļauka” visvairāk atspēlēsies Turcijai un nāks par labu citiem spēkiem, tā intervijā Latvijas Televīzijai pauda eksperts, Vašingtonas institūta Tuvo Austrumu pētniecības centra pētnieks Jerevans Saīds.

“ASV ir citi varianti bez bāzes Turcijā - pēdējos mēnešos tās investē militārajā bāzē Jordānijā, kur nepieciešamības gadījumā varēs pārvietot savus karavīrus. Arī Katarā, Emirātos. Turcijai ir daudz ko zaudēt, tai nav citu draugu,” pauda Saīds.

Afrīnas operācija kļūst arvien bīstamāka pašai Turcijai un reģionam kopumā – bez amerikāņu karavīru atbalsta palikušie kurdi vienojušies par militāru sadarbību ar Sīrijas režīmu. Līdz ar to Turcija pirmoreiz sešu gadu laikā var piedzīvot tiešu sadursmi ar Sīrijas armiju. Arī Krievija tagad uz Afrīnu pārvedot kurdus no citiem reģioniem, lai gan sākumā deva zaļo gaismu Turcijas operācijai.

“Turcija  ir uzlabojusi attiecības ar Irānu un Krieviju, bet tie ir vēsturiski naidīgi spēki, tur ir daudz neuzticības. Ja turki zaudēs savu Rietumu partneri, Krievija to izmantos savā labā,” sacīja Saīds.

Galu galā no Turcijas sānsoļiem visvairāk var iegūt Krievija un Damaska, kas ilgstoši vēlējusies Afrīnu savā kontrolē. Turklāt Sīrijas režīms iepriekš izmantojis situāciju, kad nemiernieki palīdz Turcijai, lai uzbruktu valdībai nedraudzīgajiem kaujiniekiem citviet. Tas pašlaik novērojams Austrumgutā. Pieaugošā vardarbība, kā arī nerimstošā ārējā iejaukšanās tikai apgrūtina reāla pamiera panākšanu. Un upuru skaits nežēlīgajā lielvaru spēlē turpina pieaugt.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti