Āfrika mudina Eiropu nešķirot bēgļus un ekonomiskos migrantus

Āfrikas valstis migrācijas samitā Maltā uzsver, ka Eiropai nevajag šķirot un bēgļus un ekonomiskos migrantus. Tikmēr Eiropa vēlas, lai Āfrika tomēr pieņem atpakaļ savus pilsoņus, kas nelegāli nokļuvuši Eiropā.

Migrācija ir sena kā pasaule. Amerika, Kanāda, Austrālija un Brazīlija tika uzbūvētas eiropiešu migrācijas rezultātā. Eiropieši ir braukuši arī uz Āfriku vēl pirms kolonizācijas, un toreiz neviens neteica, ka Āfrikā valda Eiropas migrantu krīze. Šādu nostāju Valletas migrācijas samitā pauda Āfrikas Savienības komisijas vadītāja Nkosazana Diamini Zuma. Viņas vārdi lielā mērā raksturo vairāku Āfrikas valstu attieksmi pret migrāciju.

Afrikāņi nelabprāt vēlas uzņemt mājās savus pilsoņus, kuri ir devušies labākas dzīves meklējumos uz Eiropu. Senegālas prezidents Makijs Salls norādīja, ka pret bēgļiem un ekonomiskiem migrantiem būtu jāizturas vienlīdzīgi.

„Atgriešana ir sarežģīts temats. Mēs nevaram gluži vienkārši piekrist Eiropas viedoklim šajā jautājumā. Mūsu cilvēki riskē savu dzīvību, dodoties pāri tuksnesim un Vidusjūrai. Tādēļ daļai no tiem, kuri jau atrodas Eiropā, būtu jāatļauj tur legāli palikt,” sacīja Salls.

Viena no problēmām ir dokumentu trūkums. Bailēs no izraidīšanas iebraucēji iznīcina savu pasi un nereti uzdodas par citas valsts pilsoņiem, jo tikai cilvēki no atsevišķiem reģioniem kvalificējas bēgļa statusam. Un, pat ja tiek konstatēts, ka konkrētie iebraucēji nav tie, par ko uzdodas, viņu īstā izcelsmes valsts ne vienmēr ir gatava izsniegt saviem pilsoņiem jaunu pasi. Tādēļ eiropieši gribēja paši izdot dokumentus, ar kuriem ekonomiskos migrantus aizsūtīt mājās. Tomēr, kā ir izskanējis kuluāru sarunās, šāda iecere ir noraidīta, jo tāda precedenta starptautiskajās tiesībās vēl nav bijis. 

Nigēras prezidents Mahamadu Isofu, ierodoties Maltas premjera rezidencē, sacīja, ka ar sodīšanu neko panākt nevarēs.

„Valstis var ieviest tādus represīvos pasākumus, kādus tās vēlas. Bet migrantu pieplūdumu nebūs iespējams apturēt, kamēr netiks mazināta nabadzība tajās vietās, no kurām šie cilvēki nāk,” teica Isofu.

Eiropa sola arī naudu, lai uzlabotu dzīves apstākļus Āfrikā. Tiek plānots, ka sākumā jaunajā trasta fondā tiks noguldīti 1,8 miljardi eiro. Tomēr ir skaidrs, ka ar to nepietiks, lai atrisinātu visas problēmas. Salīdzinājumam - Turcijai vien šogad tiek solīti trīs miljardi eiro.

Tomēr Austrijas kanclers Verners Faimans bija viens no tiem, kuri uzstāja, ka šis fonds var palīdzēt risināt bezdarba un nabadzības problēmas Āfrikā. „Ir nepieciešams cīnīties ar migrācijas cēloņiem, uzlabojot dzīves apstākļus izcelsmes valstīs. Jau tagad mums ir vairāki projekti ar Āfrikas valstīm, bet tie būtu jāpilnveido. No otras puses, mums ir jāpanāk vienošanās par iebraucēju atgriešanu. Citādi mums nebūs iespējams legāli uzņemt tos cilvēkus, kuri patiešām ir pelnījuši patvērumu,” sacīja Faimans.

Vairākkārt paziņojumos izskanēja arī netieša kritika Slovēnijas lēmumam sākt būvēt žogu uz robežas ar Horvātiju, lai ierobežotu bēgļu plūsmu. Citu runātāju starpā arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite sacīja, ka žogs nesūta pareizu signālu pārējai pasaulei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti