Afganistānas valdībai trūkst atbalsta savā valstī

Pirms dažiem mēnešiem ASV uz kalnainu apvidu Afganistānā nometa īpaši jaudīgu aviācijas bumbu. Tas ir stiprākais no neatomiskajiem ieročiem. Tolaik sprieda, ko tas liecina par jaunā prezidenta Donalda Trampa piegājienu Afganistānas jautājumam, taču secīgu soļu nebija. Tikām Ziemeļatlantijas līgumorganizācijā NATO pieņēma lēmumu par alianses karavīru kontingenta pastiprināšanu. Un nu par Afganistānas stratēģiju – tostarp papildus karavīru nosūtīšanu pavēstījusi arī Vašingtona.

ASV nodokļu maksātajiem karš Afganistānā izmaksājis nekā vienu triljonu dolāru,  No tā lielākā daļa  - 773 miljardi - atvēlēti militārām operācijām un ASV aizsardzības budžeta pamatizdevumu palielinājumam (243 miljardi). Veterānu fonds jau tagad administrē vairāk par 54 miljardiem dolāru un šī summa augs. Afganistānā gājuši bojā vairāk nekā 2300 ASV karavīru, bet 20 092 guvuši dažāda smaguma ievainojumus un sakropļojumus.

Savukārt pati jaunā stratēģija ir atkāpšanās no Donalda Trampa priekšvēlēšanu solījuma pārtraukt bezjēdzīgi ieilgušo karu. No vienas puses, Vašingtona palielinās karavīru skaitu. No otras puses, ASV valsts sekretārs Reks Tillersons atzinis, ka pilnīgu uzvaru ASV var arī negūt; galu galā karojošajām pusēm nāksies sēsties pie sarunu galda.  

2014. gadā svinīgi tika pasludināts, ka beidzies ASV ilgākais karš. Valsti pameta lielākā daļa NATO un ASV kontingenta -  2011.gadā ASV karavīru kontingents sasniedza maksimumu ar 140 000, bet 2017.agdā tas ir tikai pasaul13 000. Tomēr karadarbība līdz ar to nebeidzās. Talibi turpina uzbrukt ārvalstu karavīru konvojiem, kas nu jau tikai apmāca afgāņu armiju.

Rekordlīmeni ir sasniedzis civiliedzīvotāju upuru skaits - vietējie iedzīvotāji tāpēc meklē patvērumu ārvalstīs, veidojot otru lielāko bēgļu grupu uzreiz pēc sīriešiem. Par jaunu teritoriju pārņemšanu savā kontrolē sacenšas fundamentālie talibi un teroristiskā organizācija  “Daīš” jeb “Islāma valsts”. Lēšams, ka Kabulas kontrolē palikuši vien 60% kalnainās valsts teritorijas.

“Drošības situācija nepasliktinājās tikai no tā, ka izveda ārvalsts spēkus. Ilgu laiku tika ignorēta problēma par talibu un citu teroristu grupējumu drošiem patvērumiem, piemēram, Pakistānā,” skaidroja Oksfordas universitātes pētnieks, Afganistānas eksperts Nematulla Bizhans.

“Vēl ir citi faktori - 2014.gada prezidenta vēlēšanas, kas izraisīja iekšējo cīņu par varu, sašķeltību sabiedrībā un mazināja sabiedrības uzticību valdībai. Samazinājās arī ārvalstu sniegtais finansiālais atbalsts, kas veicināja lielāku nabadzību un bezdarbu,” norādīja Nematulla Bizhans.

Valdības spēku cīņa ar talibiem nonākusi strupceļā. Ko darīt ar Afganistānu – par to Vašingtonas un Briseles kuluāros runāts jau ilgi. Pirmā par lēmumu sūtīt papildu karavīrus paziņoja NATO.

Tagad tai pievienojusies arī Afganistānas misijas aizsācēja – ASV. Paziņojot savu lēmumu, Baltā nama saimnieks par kļūdu nosaucis pāragru spēku atvilkšanu. Tas radījis varas vakuumu, ko izmantojuši teroristi. Tieši cīņa ar terorismu tagad būs prioritāte, atsakoties no iepriekšējā uzdevuma – valsts veidošanas.

 “Pārsteidzīga spēku atvilkšana radīs vakuumu teroristiem, tostarp “Islāma valstij” un “Al Qaeda”, kas to tūlītēji aizpildīs, gluži kā notika pirms 11.septembra. Un, kā mēs zinām, Amerika pārsteidzīgi un kļūdaini spēkus atvilka no Irākas. Tā rezultātā mūsu grūti pelnītās uzvaras nonāca teroristu rokās. Mūsu karavīri noraudzījās, kā pilsētas, par kurām viņi cīnījās un kuras atbrīvoja, tika okupētas,” pauda Tramps.

“Vakuums, ko mēs radījām, pāragri aizejot, radīja drošu patvērumu islāmistiem izplesties, algot kaujiniekus un veikt uzbrukumus. Mēs nevaram atkārtot to kļūdu, ko mūsu līderi pieļāva Irākā,” sacīja Tramps.

Tomēr tieši centrālās varas nespēja atzīta par Afganistānas posta cēloni. Bezdarbs un neuzticība valdībai mudinājusi daudzus iedzīvotājus kļūt par algotņiem talibu rindās. Tas veicinājis talibu pārliecību un demotivējis meklēt vienošanos ar valdību Kabulā.

Vienlaikus ASV pievērsusies talibu atbalstītājiem ārvalstīs. Lielāks spiediens tiks izdarīts uz Pakistānu, kurai pat piedraudēts ar iekļaušanu terorisma sponsorētāju valstu sarakstā.

“Nozīmīgs izaicinājums Afganistānai ir tas, kas notiek reģionā. Tai apkārt ir valstis ar konfliktējošām interesēm, kā Pakistāna, Irāna, Centrālāzijas valstis, Krievija, Ķīna. 2002. gadā starp šīm valstīm bija konsenss, ka stabila Afganistāna ir reģiona interesēs. Tā vienprātība tagad vairs nav tik spēcīga. Taču ilgtermiņa stabilitāte šiem aktoriem nāktu par labu,” sacīja Nematulla Bizhans.

Tas, vai karam reiz pienāks gals, galu galā ir atkarīgs no afgāņiem pašiem. Afganistānas valdībai ir jāiemanto uzticība dažādo valsti apdzīvojošo tautību vidū kā pozitīvu pārmaiņu avotam un spēkam, kas spēj īstenot sekmīgas reformas, mazināt korupciju un atjaunot stabilitāti valstī, izmantojot ārvalstu partneru sniegto atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt