Afganistānas prezidents Hamids Karzajs un Pakistānas kolēģis Asifs Ali Zardari Londonā ieradušies pēc Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona acinājuma. Divu dienu sarunās, kas iesākās jau svētdienas vakarā, visas trīs puses pievērsās aktuālākajiem jautājumiem reģionā, tostarp iespējamām miera sarunām ar talibiem pirms drīzumā gaidāmās sabiedroto spēku iziešanas no Afganistānas un Afganistānas prezidenta vēlēšanām. Šim nolūkam visas puses atbalstījušas arī ideju par īpaša biroja izveidošanu Kataras galvaspilsētā Dohā, kas veicinātu miera sarunas starp talibiem un Afganistānas miera padomi.
Afganistānas prezidents iepriekš gan vairījās atbalstīt šo ideju, jo baidījās, ka tādā gadījumā sarunās daudz mazāku lomu spēlētu viņa vadītā valdība. Kā signālu tam, ka Afganistāna ir gatava miera sarunām ar talibiem, abas puses arī apsolījušas koordinēt ieslodzīto talibu atbrīvošanu no Pakistānas cietumiem ar cerību, ka tas varētu palīdzēt miera sarunās.
Par spīti šai rīcībai, no talibu puses tomēr reakcija nav sekojusi. Eksperti lēš, ka pagaidām šī apņemšanās no Afganistānas un Pakistānas valdības puses ir ļoti vienpusēja, un tā lielus panākumus vismaz pagaidām nesola.
Šī jau ir trešā reize pēdējā gada laikā, kad Afganistānas un Pakistānas līderi tiekas trīspusējās sarunās ar Kameronu. Kā zināms, Lielbritānijai aiz ASV ir otrs lielākais militārais kontingents Afganistānā.
Šajās sarunās īpaši tika gaidīta arī Pakistāna, kurai būs nozīmīga loma Afganistānas drošības situācijā pēc tam, kad sabiedroto spēki savus karavīrus būs pilnībā izveduši.
Afganistānas un Pakistānas attiecības, lai arī pēdējā laikā mazliet uzlabojušās, tomēr saglabājas visai saspīlētas.
Afganistānas prezidents Hamids Karzajs medijiem Londonā sacījis, ka nevēlas, lai sabiedroto spēku izvešana piedzīvotu tās pašas kļūdas, ko savulaik PSRS karaspēks, pametot valsti pēc vairākiem kara gadiem. Toreiz afgāņu cīņa pret ārējo ienaidnieku pārauga pašmāju pilsoņu karā.
