Afganistānas prezidentam Hamidam Karzajam pēdējos gados bijušas sarežģītas attiecības rietumvalstīm, atklāti kritizējot NATO spēkus un tos apsūdzot par Afganistānas suverenitātes necienīšanu. Dažus mēnešus pirms Afganistānas prezidenta vēlēšanām, kurās Karzajs vairs nevarēs kandidēt, intervijā britu raidsabiedrībai BBC viņš nosodīja starptautisko spēku misiju, paziņojot, ka tā nav sniegusi pietiekamu ieguldījumu drošības situācijas uzlabošanā.
Karzajs norādīja, ka attiecības ar ASV sākušas pasliktināties 2005. gadā, kad Afganistānā sāka pieaugt karadarbībā bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits. Viņš paziņoja, ka ASV vadītie NATO spēki kļūdaini koncentrējušies uz kaujām afgāņu ciematos, bet par maz uzmanības pievēruši islāmistu kaujinieku grupējuma „Taleban" bāzēm Pakistānā:
„Attiecībā uz drošību, visa NATO misija Afganistānai radīja lielas ciešanas, tika zaudēts daudz dzīvību, un ieguvuma nav nekāda, jo valsts nav droša. Daļēja drošība gan ir. Bet tas nav tas, ko vēlamies panākt. Mēs vēlamies pilnīgu drošību."
Arī runājot par stratēģisko drošības līgumu ar ASV, kas pieļautu nelielas daļas amerikāņu karavīru palikšanu Afganistānā pēc 2014. gada un regulētu misijas darbību, Karzajs pieļāva, ka šādas vienošanās varētu nebūt. Vašingtona un Kabula jau ilgstoši iesaistījusies sarunās par līguma noslēgšanu, bet ir nesaskaņas. Afgāņu valdība uzstāj, ka viens no cēloņiem ir ASV prasība atļaut tās karavīriem īstenot vienpusējas militāras operācijas.
„Ja vienošanās mūs neapmierinās, protams, viņi var aiziet. Līgumam ir jāatbilst Afganistānas interesēm un mērķiem. Ja tas neapmierinās mūs un ja tas neapmierinās viņus, tad mūsu ceļi šķirsies," Karzajs uzsvēra, ka līgumam jābūt abpusēji pieņemamam.
ASV Valsts departaments pēc šī komentāra jau aicinājis Karzaju pieturēties pie sarunām un noslēgt līgumu, ko Vašingtona vēlētos izdarīt jau līdz oktobra beigām. ASV norāda, ka vienošanās ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu cīnīties pret talibiem arī pēc 2014. gada, kad NATO spēki būs izvesti.
Pēc gandrīz 10 gadiem un diviem termiņiem Afganistānas valsts galvas amatā Karzajs pilnvaras noliks pēc aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Analītiķi norāda, ka viņa kritiskie izteikumi saistīti arī ar vēlmi atstāt spēcīgā līdera iespaidu, kurš nepakļaujas ārvalstu prasībām. Aprīļa vēlēšanām reģistrējušies vairāk nekā 20 kandidātu, starp tiem gan ministri, gan provinču gubernatori, gan bijušie kaujinieku līderi, tostarp viens, kuram savulaik bijušas saites ar „Al-Qaeda".