Desmit gadus pēc talibu režīma gāšanas, atbildību par drošības uzturēšanu atsevišķās teritorijās pašu afgāņu rokās NATO komandētie spēki sāka nodot 2011.gadā. Toreiz Kabulas kontrolē nonāca salīdzinoši mierīgākie rajoni, kuros kopumā mitinājās aptuveni piektā daļa valsts iedzīvotāju. Otrdien Afganistānas policija un armija oficiāli pārņēma kontroli pēdējos 95 apgabalos, starp tiem arī bīstamākajos. Daļa atrodas Kandahāras provincē, kur savulaik radās islāmistu grupējums "Taleban". Citi Nangarharas, Hostas un Paktikas provincēs, kas ir pie Pakistānas robežas un kur aktīvi darbojas talibu nemiernieki.
Par nozīmīgo notikumu oficiālā ceremonijā, kuras atrašanās vieta tika turēta slepenībā, paziņoja Afganistānas prezidents Hamids Karzajs. Viņš norādīja, ka tagad „vadībā” būs afgāņu drošības un aizsardzības spēki.
„Turpmāk visu atbildību par drošību un visu drošības vadību pārņems mūsu drosmīgie spēki,” savā runā paziņoja Karzajs.
Klātesošs bija arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš uzsvēra, ka afgāņu spēki uzdevumu uzņemas ar „milzīgu apņēmību”, un „ir pelnījuši pilnīgu Afganistānas iedzīvotāju atbalstu.”
Pēc kontroles nodošanas afgāņu rokās aptuveni 100 tūkstošu NATO starptautisko spēku karavīru primārais uzdevums būs atbalstīt un apmācības vietējos policistu un karavīrus, kurus skaits sešu gadu laikā pieaudzis no 40 tūkstošiem līdz aptuveni 350 tūkstošiem.
„Mēs turpināsim viņus apmācīt. Vēl kādu laiku vajadzēs arī palīdzēt ar aviācijas atbalstu un ievainoto evakuēšanu. Domāju, ka viņiem būs nepieciešama turpmāka palīdzība loģistikas nodrošināšanā. Un, protams, ja radīsies tāda vajadzība un viņi mums prasīs, tad mēs arī palīdzēsim kaujās," sacīja NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku komandiera vietnieks, ģenerālleitnants Niks Karts (Nick Cart).
Kaut pēdējos gados Afganistānas drošības spēki ir ievērojami attīstījušies, joprojām ir šaubas par to spējām. Gaidāms, ka pēc 2014.gada Afganistānas teritorijā paliks neliela daļa starptautisko karavīru, taču viņu uzdevums apmācīt un sniegt padomus, bet NATO vairs neveiks nekādas kaujas operācijas un visa atbildība par drošību valstī pilnībā gulsies uz pašu afgāņu pleciem.Arī drošības situācija saglabājas trausla. Neilgi pirms kontroles nodošanas ceremonijas Kabulā eksplodēja spridzeklis, nogalinot trīs civiliedzīvotājus. Tas bija vērsts pret valsts otro viceprezidentu, kurš nav cietis.
Nopietns pārbaudījums gan drošības, gan politiskā ziņā būs arī nākamgad paredzētās prezidenta vēlēšanas, bet 2015. gadā, pēc starptautisko spēku aiziešanas - parlamenta vēlēšanas.
