Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vietējie kļuvuši par ķīlniekiem ar dzeloņdrātīm apjoztai «Vangažu naftas» smaku pasaulei

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Skolu slēgšana Viļakas novādā dzīvi maina, bet neaptur

Afganistānas eksāmens rietumvalstīm – pārmaiņas vai strupceļš

Afganistānas eksāmens rietumvalstīm – pārmaiņas vai strupceļš

Afganistānā jau vairākus gadus iepludināti prāvi starptautiskie līdzekļi, un atbalsts turpinās arī kopš koalīcijas spēku aiziešanas. Saskaņā ar jaunāko statistiku Afganistāna ir otrā valsts tūlīt aiz kara plosītās Sīrijas, no kuras plūst vislielākās bēgļu straumes uz Eiropu. Rietumvalstis meklē iespējas palīdzēt, bet valsts ir zināmā strupceļā – tā ir pilnībā atkarīga no donorvalstu naudas, aizvien nedroša, un pašlaik neviens neņemas prognozēt, cik ilgi tai vēl būs nepieciešama palīdzība. 

 

„Šis būs abpusējs tests, īsta izmeklēšana,” saka eksperti par otrdien un trešdien, 4. un 5.oktobrī, Briselē gaidāmo donoru konferenci, kurā pie viena galda sēdēs Afganistānas varas vīri un Rietumu valdības, lai saprastu, kāpēc valstī joprojām nav cerības.

Tikmēr Afganistānas ziemeļpilsētā  Kondozā notiek sadursmes starp afgāņu drošības spēkiem un talibiem. Mediji vēsta par plašām operācijām. Šī ir simboliska vieta, jo kļuvusi par pirmo provinces galvaspilsētu, ko talibiem izdevies ieņemt kopš režīma krišanas, ASV un sabiedroto spēkiem ienākot valstī.

Bet pirms konferences aculiecinieki un eksperti Latvijas Radio pastāstīja par to, kas šobrīd notiek šķietami no ziņu lentēm un politiķu runām uz brīdi pazudušajā Afganistānā.

Gribēja pārmaiņas, bet kļuva par politisko bēgli

Ar Lailumu Sadidu Latvijas Radio tiekas Eiropas Savienības Padomes ēkā, žurnālistu kafejnīcā. Briselē un šajā ēkā notiks arī plaša starptautiska donoru konference Afganistānai, un Lailumai - atšķirībā no daudziem - tas ir ļoti personisks brīdis.

Viņa ir 36 gadus veca afgāņu žurnāliste, kura savu karjeru sāka dzimtenē, galvaspilsētā Kabulā un 22 gadu vecumā kļuva par pirmo gados jaunāko sievieti reportieri, kura atļāvās kādu dienu atteikties no galvas lakata un iziet sabiedrībā neaizsegusies.

Lailuma gribēja pārmaiņas valstī un vispirms sāka ar sevi.

„Bija apritējis gads pēc talibu režīma maiņas. Tas bija ārkārtīgi grūti, mūsu valstī joprojām nepieņemama rīcība. Talibu režīma laikā sievietes nedrīkstēja parādīties sabiedrībā bez vīrieša, un viņām bija jānēsā burka, kas pilnībā apsedza seju un augumu,” atceras Lailuma Sadida.

“Pēc šāda režīma momentānas pārmaiņas bija ļoti grūti īstenot, taču es nolēmu: „Nē, šis ir laiks, kad mums, sievietēm, ir jāsāk cīnīties par vienlīdzību, mūsu brīvību un mūsu tiesībām. Es saskāros ar milzīgu sabiedrības pretestību, draudiem no talibu un viņu līderu puses, taču es biju stipra un droša, jo mani atbalstīja mana ģimene un īpaši mans vīrs,” viņa stāstīja.

“Pēc šā lēmuma pieņemšanas, lai cik grūts tas arī bija, nepadevos, un vairs nekad neesmu nēsājusi galvas lakatu. Un es ļoti priecājos, ka mūs valstī kopš tā laika ir noticis ļoti daudz pārmaiņu,” uzsver Sadida.

Taču Lailumai par viņas kareivīgumu nācās no valsts divas reizes doties prom. Viss kļuva pārāk bīstami – telefona zvani, personiskas draudu vēstules mājās. Viņa iesaistījās diplomātiskajā darbā, strādāja Afganistānas vēstniecībā un NATO pārstāvniecībā Beļģijā, pēc tam atgriezās Kabulā atkal, taču, kad draudi nerimās, bet drīzāk pieņēmās spēkā, Lailuma kopā ar abām meitām un vīru pārcēlās uz Beļģiju pavisam, pieprasot politisko patvērumu.

Tagad viņai tāds ir, Lailuma faktiski ir politiskā bēgle un pirmo reizi ziņos no Briseles par savu valsti, būdama no tās pašas cilvēku izraidīta.

„Šī pēc darba Afganistānas valdībā ir mana pirmā pieredze žurnālistikā. Šī konference ir ārkārtīgi svarīga, jo 15 gadu laikā šis ir pirmais Eiropas Savienības samits par Afganistānu.  Iepriekš ir bijušas arī citas tikšanās – Tokijā, Čikāgā, Londonā, taču šī notiek Eiropas Savienības Padomē, pašā Eiropas sirdī,” norāda Sadida.

“Ļoti svarīgi, lai tā Afganistānas iedzīvotājiem nodod daudz pozitīvu vēstījumu. Šī ir arī laba iespēja Afganistānas valdībai saņemt gan Eiropas Savienības, gan starptautiskās sabiedrības atbalstu,” viņa piebilst.

Valsts aizvien nedroša un ekonomika buksē

Sarunas laikā Sadida sauc neskaitāmas jomas, kurās Afganistānai joprojām ir daudz nepieciešamību – drošība, ekonomika, izglītība, ceļi, ūdens, darbs.

Afganistāna ir otrais lielākais bēgļu avots tūlīt aiz Sīrijas arī pēc tam, kad ilgus gadus te ir bijuši sabiedroto spēki, lai atkarotu talibu pārņemtās teritorijas un nodrošinātu mieru. Aizvadītajā gadā vien patvērumu Eiropā lūguši ap 200 000 afgāņu.

Pēdējos gados Eiropā nonākuši arī teju 100 000 afgāņu bērnu un pusaudžu, kuri tālo un bīstamo ceļu veikuši vieni. Aizvadītais gads arī upuru ziņā Afganistānā ir pēdējā laikā asiņainākais.

Un Lailuma skaidro, kāpēc: „Drošības situācija Afganistānā ir sliktāka nekā 2005. gadā. Arī 2006. gadā pie mums bija diezgan droši, taču pēc tam viss mainījās un ir kļuvis ļoti bīstami. Katru dienu, ja klausies radio, lasi avīzi vai skaties televizoru, tu redzi, ka patiešām ir ļoti nedroši.”

“Nevalstiskās organizācijas publiskojušas datus par Afganistānu, kuros teikts, ka 18 provinces no 34 Afganistānā ir ļoti bīstamas, desmit vai 12 ir vidēji drošas un tikai dažās – divās trīs - situācija ir laba. Tas ir iemesls tam, kādēļ cilvēki cenšas aizbēgt no valsts,” skaidro Sadida.

“Tas ir viens no iemesliem, otrs – jauniem cilvēkiem tiešām ir grūti atrast darbu. Ja nav ekonomiskā atbalsta, tu taču izvēlies doties prom un darīt kaut ko citā valstī,” viņa saka.

Afganistāna ar 30 miljoniem iedzīvotāju, būdama tāla Centrālāzijas un Dienvidāzijas krustcelēs ieskauta sena un vēsturiski unikāla zeme, pēdējos 15 gadus ir bijusi tuvāk Eiropai, kā nekad agrāk.

Kopš 11. septembra teroraktiem, ASV sabiedroto spēku ieiešanas valstī un talibu režīma gāšanas, Eiropas valstu karavīri ir piedalījušies gan operācijās dažādās Afganistānas provincēs, gan Eiropas Savienība atvērusi savu pārstāvniecību Kabulā un kopā ar citiem donoriem ieguldījusi aptuveni četrus miljardus eiro dažādiem humānās palīdzības projektiem, savukārt ik gadu Afganistāna no Eiropas Savienības saņem ap miljardu eiro attīstības sadarbības projektiem.

Daudz kas ir mainījies. Afganistānā daudzviet ir atjaunotas skolas, uzlaboti ceļi, ar starptautisku spiedienu panāktas izmaiņas likumos, kas dod lielākas tiesības sievietēm, piemēram, būt politikā, iegūt izglītību.

Taču ekonomika arvien attīstās ļoti lēnām un tagad slīd lejup, vismaz puse valsts dzīvo milzu nabadzībā, ir bez darba, plaukst neapkarota korupcija, arvien drošāk muskuļus audzē talibi un brīdina par „Islāma valsts” un citu teroristu pieaugošo interesi un aktivitātēm zemē.

Pasaules valstis, pirms maksāt, grib dzirdēt atbildes

„Afganistāna nekur nav pazudusi, tā vienmēr ir bijusi aktuāla, tiesa, uz brīdi pasaules fokuss ciešāk bija pievērsts Sīrijas traģēdijai. Taču tagad lielās bēgļu straumes jo īpaši likušas Rietumu sabiedrībai sarosīties un satraukties, kas īsti Afganistānā notiek,” tā saka reģiona eksperte Šada Islama, ar  kuru Latvijas Radio teikas Briselē, domnīcas „Friends of Europe” birojā. 

Šada ir no Pakistānas, tāpēc vietā ir viņas piezīme, ka Afganistānas problēmas var risināt, tikai un vienīgi pievēršoties arī plašākam reģionam, kaimiņiem  - Pakistānai, Tadžikistānai, Krievijai. 

„Man nav milzīgas ticības starptautiskajām konferencēm, taču pozitīvais, ko tās izdara, ir tas, ka tās pievērš pasaules, mediju uzmanību valstij, kas uz brīdi bija pazudusi no lielās publiskās dienas kārtības,” saka Šada Islama. 

“Afganistānas valdībai ir labi zināt, ka tā joprojām ir sabiedrības uzmanības lokā, ka tas, kas notiek Afganistānā, pārējai pasaulei joprojām ir ļoti svarīgi. Afganistānas valdībai šis ir starptautisks pārbaudījums, jo tās pārstāvjiem uzdos daudz jautājumus. Un valstis nebūs gatavas atvērt makus, pirms nebūs saņēmušas atbildes uz ļoti, ļoti grūtiem jautājumiem, no kuriem pats lielākais ir – kāpēc valstī joprojām nav cerības, kāpēc tik daudz jaunu cilvēku, jaunu vīriešu, kuri varētu strādāt Afganistānā, valsti pamet,” norāda reģiona eksperte.

“Un šie ir ļoti pareizi jautājumi, jo Afganistāna ir saņēmusi ļoti daudz naudas gan no starptautiskās sabiedrības, gan no Eiropas Savienības. Un kur visa šī nauda ir palikusi? Vai tā nav efektīvi investēta?” saka Islama.

“Afganistāna ir ļoti nemierīgs reģions, kurā ir daudz elementu, kas rada nestabilitāti un nedrošību, īpaši sievietēm dzīve ir ārkārtīgi grūta. Tas būs abpusējs eksāmens un iztaujāšana abām pusēm – gan donoriem, gan Afganistānas valdībai. Tāda īsta izmeklēšana par to, kas Afganistānā patlaban notiek,” viņa skaidro.

Cik ilgi vēl būs jāiegulda Afganistāna – prognozēt grūti

Šajā donoru konferencē Briselē, uz kuru ieradīsies ap 70 valstu un 20 organizāciju un aģentūru pārstāvji, arī ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, Afganistāna un konferences dalībnieki cer, ka izdosies savākt vismaz četrus miljardus dolāru.

Taču cerību aizēno skandāls. Vēl pirms tikšanās medijos nopludināti dokumenti vēsta, ka Kabula pie palīdzības var netikt, ja neuzņems atpakaļ vismaz 80 000 migrantu, kuri nonākuši Eiropā, bet kuriem patvērumu atbildīgās iestādes ir liegušas.

Līdz šim brīvprātīgi Eiropu pametuši un mājās devušies aptuveni 5000 cilvēku. Par bēgļiem atbildīgās starptautiskās organizācijas ir pāršalcis sašutuma vilnis, tās norāda, ka Eiropai būtu jāsaprot, ka Afganistāna patlaban daudziem nav vieta, kur atgriezties.

Eiropas Savienības pārstāvji nolieguši, ka šāda prasība būtu bijusi, un norāda, ka vienošanās ar Afganistānu par cilvēku atpakaļuzņemšanu ir noslēgta un tagad to slīpēs un saskaņos.

Sarunas būs smagas un emocionālas, bet valstis tām gatavojas. Arī Baltija. Konferencē Briselē no Latvijas piedalīsies Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Pildegovičs: Par plānoto palīdzību Afganistānai

    Bet sarunā vēl pirms notikuma ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons norāda, ka Latvija pagaidām neplāno papildu ieguldījumus bez tās palīdzības, ko Afganistānai jau sniedz.

    Kopš 2012. gada Latvija attīstības sadarbībā Afganistānā ir ieguldījusi 43 000 eiro, savukārt ik gadu 500 000 dolāru iegulda drošībā un to ir apņēmusies darīt līdz 2020. gadam.

    Pagaidām līdzīgi domā arī Igaunija, kas gan Afganistānā investē krietni vairāk. To sarunā apliecina Igaunijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Politiskās un drošības komitejas pārstāvis, vēstnieks Lembits Uibo.

    „Šobrīd Afganistāna ir viena no mūsu prioritārajām valstīm, runājot par attīstības sadarbību. Mēs nākamajos piecos gados Afganistānā plānojam ieguldīt aptuveni tikpat daudz, cik iepriekš, kas ir aptuveni miljons eiro gadā,” atklāj Uibo.

    “Mēs arī Afganistānas ziemeļos NATO sastāvā Vācijas vadībā apmācam un konsultējam Afganistānas drošības spēkus, lielākoties atmīnēšanā. Runājot par finansiālo pusi, Afganistānas drošībā mēs ieguldām ap 500 000 dolāru un to turpināsim līdz 2020. gadam,” saka Uibo.

    Igaunija labi apzinās, ka Afganistānā ir milzum daudz problēmu, un arī korupcija liek uztraukties par naudas plūsmu, taču, kā viņš saka - Igaunija ir zaudējusi Afganistānā deviņus karavīrus, ir izlietas asinis un nenoturēt to, kādēļ vīri cīnījušies, būtu bezatbildīgi.

    Jāpiebilst, ka arī Latvija Afganistānā alianses operācijās ir zaudējusi četrus karavīrus.

    Tāpat kā Igaunija, arī Latvija turpina savu klātbūtni Afganistānā, tiesa, mazākā sastāvā, apmācot afgāņu drošības spēkus.  

    Skaitļi šobrīd vēsta visai skarbu patiesību, proti, ka Afganistānas budžetu civilajām vajadzībām astoņdesmit procentos veido ārvalstu palīdzība un tikai pārējos divdesmit Afganistāna ir spējīga iegūt pati, savukārt drošībā aina ir vēl dramatiskāka – 95 procentus no visas nepieciešamās naudas dod Rietumu donori.

    Cik ilgi Afganistāna būs saņēmēja, cik ilgi Rietumi devēji, to prognozē retais. Vēl nākamos četrus gadus abām pusēm saistības ir skaidras un paredzētas. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti