ĪSUMĀ:
- Afganistānā notiek parlamenta vēlēšanas, kuras sola izjaukt talibu kaujinieki.
- Vēlēšanu iecirkņu apsargāšanai valdība norīkojusi desmitiem tūkstošu militārpersonu.
- Afganistānas bīstamākajā Kandahāras provincē vēlēšanu dienu pārcelta uz nedēļu vēlāk. Vēlēšanas būs pārbaudījums afgāņu drošības spēkiem pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Uz Afganistānas parlamenta apakšpalātas 250 deputātu vietām pretendē vairāk nekā divi ar pusi tūkstoši kandidātu. Balsošanai reģistrējušies deviņi miljoni afgāņu. Taču sagaidāms, ka, bažījoties par rezultātu viltošanu un sliktās drošības situācijas dēļ, uz vēlēšanu iecirkņiem faktiski dosies krietni mazāk.
Vēlēšanu iecirkņu apsargāšanai norīkoti 70 tūkstoši militārpersonu. Bažu par drošību dēļ liela daļa no sākotnēji paredzētajiem septiņiem tūkstošiem vēlēšanu iecirkņu sestdien tomēr palika slēgti, durvis verot tikai pieciem tūkstošiem.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā tikuši nogalināti vismaz 10 kandidāti.
Sestdienas rītā galvaspilsētā Kabulā jau nograndēja vairāki sprādzieni pie vēlēšanu iecirkņiem, kuros cietuši vairāki desmiti cilvēku.
Tikmēr vēlēšanas uz nedēļu vēlāk pārceltas dienvidu Kandahāras provincē. Tur pirms divām dienām uzbrukumā nogalināja ietekmīgo Kandahāras policijas priekšnieku ģenerāli Abdulu Raziku. Uzbrukums notika pēc augsta līmeņa drošības sanāksmes provinces gubernatora mītnē, kurā piedalījās arī Afganistānā dislocēto NATO spēku komandieris ASV ģenerālis Skots Millers. Milleram izdevās tikt cauri sveikā, taču dzīvību zaudēja arī Kandahāras izlūkdienesta vadītājs un afgāņu žurnālists.
Kandahāras policijas priekšnieku nogalinājis viens no viņa miesassargiem. Par uzbrukumu atbildību nekavējoties uzņēmās talibu kaujinieki, paziņojot, ka viņu mērķis bijis arī ASV ģenerālis.
Talibi aicina afgāņus boikotēt, viņuprāt, „viltus” vēlēšanas, kuras uzspieduši „iebrucēji”.
Talibi brīdinājuši, ka dalība vēlēšanās nozīmēs „palīdzēt iebrucējiem”, un solījuši uz vēlēšanu dienu bloķēt un slēgt visus ceļus.
Parlamenta vēlēšanās no diviem ar pusi tūkstošiem kandidātu četri simti ir sievietes. Lai nodrošinātu sieviešu līdztiesību, tagad Afganistānas konstitūcijā paredzēts, ka apakšpalātā jābūt vismaz 27% sieviešu. Daudzi no kandidātiem ir politikas iesācēji, arī izglītoti jaunieši, tomēr labāki panākumi gaidāmi tiem, kuriem ir lielāka ietekme un sakari.
Vēlēšanas aizēno ne tikai drošības riski, bet arī bažas par iespējamu balsu pirkšanu un rezultātu viltošanu.
Tomēr daudzi afgāņi dodas pie urnām cerībās uz labāku dzīvi, darbu, izglītību, bet pats galvenais mieru. To vēlas arī Afganistānas sabiedrotie ārvalstīs, kas ieguldījuši valsts attīstībā miljardiem dolāru.
“Mēs ieejam jaunā diskusiju fāzē – ASV ir sākusi tiešas sarunas ar talibiem. Un ir ļoti svarīgi talibiem parādīt, ka Afganistānas institūcijas un valdība ir funkcionējošas. Tas būs skaidrs vēstījums nemierniekiem un talibiem – viņiem nāksies respektēt politisko procesu, ko atbalsta afgāņu tautas vairākums,” pauda politologs Haruns Mirs.
KONTEKSTS:
Parlamenta vēlēšanām Afganistānā vajadzēja notikt jau pirms trim gadiem, kad beidzās iepriekšējā parlamenta pilnvaru termiņš. Taču tās nācās atlikt politisko strupceļu un strīdu par vēlēšanu sistēmas reformām dēļ.
Šīs ir pirmās vēlēšanās, kopš ASV vadītie starptautiskie NATO spēki 2014.gadā izbeidza savu kaujas misiju, un būs pārbaudījums afgāņu drošības spēku spējām pirms nākamgad gaidāmajām vēl svarīgākajām Afganistānas prezidenta vēlēšanām. Amatu patlaban ieņem Ašrafs Gani.
