Lai arī talibiem bez īpašas pretestības padevās veselas pilsētas, jau dažas dienas pēc grupējuma pasludinātās kontroles pār valsti dažās pilsētās notikušas protesta akcijas pret talibu valdīšanu. Cilvēki izgājuši Džalālābādas, Kunāras un Hostas pilsētu ielās, turot rokās un cenšoties izkārt Afganistānas nacionālos karogus.
Pandžširas ielejā, ko uzskata par vienu no pēdējiem pretošanās punktiem, liels skaits cilvēku uz motocikliem izkāruši arī bijušās Ziemeļu alianses karogus.
Protestē ar Afganistānas karogiem
Afganistānas piektajā lielākajā pilsētā Džalālābādā simtiem cilvēku, nesot Afganistānas nacionālos karogus, trešdien meta izaicinājumu “Taliban”, protestējot pret talibu varu.
Bija dzirdami šāvieni, “Taliban” kaujiniekiem cenšoties apspiest protesta akciju. Video attēlos redzam, ka talibi šauj gaisā un, sitot ar nūjām, izklīdina pūli. Pienākušas ziņas, ka vismaz viens cilvēks gājis bojā, bet vēl vairāki ievainoti. Protesta akcija notika dienu pirms Afganistānas neatkarības dienas, ar kuru tiek atzīmētas britu valdīšanas beigas pirms vairāk nekā gadsimta.
“Es stāvu šeit jūsu priekšā. Jūs varat mani sašaut ar 30 lodēm, nogalināt mani. Es upurēšu savu dzīvību šī karoga dēļ, tas ir mans karogs. Mana valdība drīz atgriezīsies, ja tāda būs Dieva griba!” pavēstīja viens no protestētājiem.
Prezidents aizbēdzis uz AAE
Tiek ziņots, ka sākusies pretošanās kustības izveide cīņai pret “Taliban”. Vienlaikus Afganistānas viceprezidents Amrulla Salehs paziņojis, ka saskaņā ar konstitūciju viņš tagad ir valsts galvas pienākumu izpildītājs pēc līdzšinējā prezidenta Ašrafa Gani aizbēgšanas.
Kopš nedēļas nogales nebija zināma Gani atrašanās vieta. Pēc talibu pietuvošanās Kabulai prezidents aizbēga no valsts. Tagad kļuvis zināms, ka viņam un viņa ģimenei humānu apsvērumu dēļ ir sniegts patvērums Apvienotajos Arābu Emirātos.
Tikmēr Kandahāras lidostā Afganistānas dienvidos otrdien ieradās "Taliban" līdera vietnieks un grupējuma līdzdibinātājs mulla Abdulgani Baradars.
Viņš līdz šīm uzturējās Katarā, kur vadīja talibu politisko biroju. Tieši viņš pērn ziemā parakstīja miera vienošanos ar Donalda Trampa vadīto ASV valdību par amerikāņu kontingenta pilnīgu izvešanu.
Rietumvalstis turpina evakuāciju
Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un vēl vairāk nekā 10 valstis tikmēr paudušas nopietnas bažas par sieviešu un meiteņu likteni Afganistānā, aicinot „Taliban” garantēt viņu drošību. Solot rūpīgi sekot talibu doto solījumu izpildei, rietumvalstis vienlaikus turpina arī savu pilsoņu un afgāņu sabiedroto evakuāciju no Afganistānas.
Nu jau vairākas dienas rietumvalstis aktīvi turpina no grupējuma “Taliban” pārņemtās Afganistānas evakuēt gan savus pilsoņus, gan afgāņu kolēģus, kuri iepriekšējos gados ir snieguši savu atbalstu rietumniekiem. No Kabulas lidostas izlidojušas Francijas, Nīderlandes, Vācijas, Čehijas un Polijas sūtītās lidmašīnas.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste pēdējo dienu laikā ir palīdzējusi pamest Afganistānu aptuveni 2000 cilvēku.
Pēc vasaras brīvdienām uz ārkārtas sēdi sasauktajam britu parlamentam Džonsons paskaidrojis, ka britu spēki Afganistānā bez ASV atbalsta nebūtu varējuši uzturēties.
Britu premjers uzsvēris, ka vēl ir pāragri runāt par talibu režīma divpusēju vai starptautisku atzīšanu, norādot, ka grupējums tiks vērtēts pēc tā darbībām, nevis solījumiem.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta attieksmei pret terorismu, noziedzību, narkotiku tirdzniecību un tranzītu, kā arī sieviešu un meiteņu tiesībām piekļūt izglītībai. Šie aicinājumi iekļauti kopīgajā paziņojumā, ko parakstījušas Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un vēl 18 pasaules valstis.
Iespējams nabadzības pieaugums
Tikmēr aculiecinieki stāsta, ka talibu kaujinieki kavē afgāņu mēģinājumus iekļūt Kabulas lidostā un centienus pamest valsti.
Lai arī talibi valstī ir izsludinājuši amnestiju un ir aicinājuši atgriezties savos amatos augstākās amatpersonas, daudzi šiem solījumiem neuzticas. Viņu vidū ir arī bijušais Afganistānas centrālās bankas vadītājs Adžmals Ahmadi, kurš intervijā BBC norādījis, ka viņš Afganistānā jau tiek meklēts. Ahmadi prognozē, ka drīzumā Afganistānu var piemeklēt ekonomiskās grūtības.
“Makroekonomiskā situācija Afganistānā bija diezgan laba – mums bija ievērojamas rezerves, nacionālā valūta un arī bankas bija diezgan stabilas. Tagad ir ļoti ticams, ka ASV valdība aizliegs talibiem piekļūt mūsu nacionālajām rezervēm un tās izmantot.
Bez šīm rezervēm ir iespējams, ka valūtas vērtība ievērojami kritīsies, inflācija strauji kāps un tas novedīs pie paaugstināta nabadzības līmeņa. Un tas viss notiek laikā, kad mums Afganistānā ir arī humanitārā krīze. Saliekot to visu kopā, situācija ir ļoti izaicinoša.”
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
