Pēc tam, kad grupējums “Taliban” Afganistānā ļoti strauji pārņēma kontroli pār gandrīz visu valsti, un pēc tam, kad Afganistānu pēc 20 gadu klātbūtnes ir atstājuši ārvalstu spēki, pamatots ir jautājums par to, kā tieši talibi gatavojas pārvaldīt valsti. Tā kā Afganistānas ekonomika ir uz sabrukuma robežas, daudzi komentētāji norāda, ka liela nozīme valsts nākotnē būs tam, kā starptautiskie donori un investori skatīsies uz nākamo valdību. Bez to palīdzības valsts ekonomiku uzturēt nebūs iespējams, jo jau tagad tiek ziņots, ka dažu dienu laikā vien pārtikas un degvielas cenas ir pieaugušas par 50% līdz 75% procentiem.
Iepriekšējā valdīšanas periodā no 1996. līdz 2001. gadam par valdību tika uzskatīta neievēlēta līderu padome, kas visai nežēlīgi ieviesa radikālus šariata likumus. Šoreiz talibi īpaši uzsver, ka ir mainījušies un viņu pārvaldes forma būšot daudz maigāka. Tāpat grupējums ir paziņojis, ka jau šajās dienās tiks paziņots jaunais valdības sastāvs. Ļoti iespējams, ka tas notiks pēc piektdienas lūgšanām.
Iepriekš aģentūrai “Reuters” talibu pārstāvji bija izteikušies ka visaugstākā vara valstī piederēs grupējuma “Taliban” augstākajam līderim Haibatulam Ahundzadam, kuram pakļausies valdošā padome un prezidents.
Rietumvalstīs īpašu satraukumu izraisījis apgalvojums, ka jaunajā valdībā nedrīkstēs darboties sievietes. Lai protestētu pret šo situāciju, ceturtdien aptuveni 50 sieviešu Herātas pilsētā piedalījās nepierastā protesta akcijā, pieprasot sev tiesības strādāt un iegūt izglītību. Protestu dalībnieces apgalvoja, ka talibi jau tagad maldina sabiedrību, no vienas puses, aicinot sievietes atgriezties darbā, tostarp ministrijās, no otras puses, jau vairākas nedēļas to liedzot un nesniedzot skaidrību par nākotni.
Kā norādījušas protestētājas, līdzšinējās sarunas ar augstu stāvošiem talibu pārstāvjiem ir apstiprinājušas tikai vienu – salīdzinājumā ar 20 gadu senu pagātni talibi nav mainījušies nemaz.
Arī rietumvalstis joprojām nesteidz atzīt talibus par oficiālajiem Afganistānas pārvaldītājiem. Tā, piemēram, Eiropas Savienība (ES) ir atteikusies formāli atzīt talibus līdz brīdim, kamēr netiks izveidota iekļaujoša valdība, cienītas cilvēktiesības un netiks likti šķēršļi palīdzības darbinieku piekļuvei valstij.
Arī Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Dominiks Rābs, kurš ieradies Kataras galvaspilsētā Dohā, paziņojis, ka Lielbritānija neatzīs talibus, taču saskata dialoga iespējas. Rābs arī paudis apņēmību izveidot reģionālu koalīciju, kurai būtu maksimāli liela ietekme sarunās ar grupējumu “Taliban”. Tikmēr Kataras amatpersonas ir ieradušās Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, lai pēc iespējas ātrāk panāktu Kabulas lidostas darbības atsākšanu.
