Šī būs ļoti svarīga diena arī ASV un NATO , tā kā šogad sabiedrotie gatavojas izvest spēkus no Afganistānas, atstājot vien nelielu daļu karavīru vietējās armijas apmācīšanai. No vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs, kā veidosies tālāk abu pušu attiecības.
Aizsardzības ministrijā informē, ka Afganistānā dienošo Latvijas karavīru ikdienu gaidāmās vēlēšanas neietekmē.
Afganistānā pavasaris un šajās dienās galvaspilsētā sola lietu, taču tas neatvēsina spriedzi, kādā afgāņi sagaida prezidenta vēlēšanu dienu. Talibi apsolījuši darīt visu, lai tās izjauktu. Durvis stingrā apsardzībā vērs vairāk nekā seši tūkstoši vēlēšanu iecirkņu, bet vismaz 700 iecirkņi drošības dēļ paliks slēgti.
Balsošanas kartes izdalītas 18 miljoniem cilvēku, kas ir vairāk nekā pusei valsts iedzīvotāju.
Vēlētāji balsot varēs ikvienā vēlēšanu iecirknī visā valstī, un kā iepriekšējā reizē, šo vēlēšanu simbols būs tintes zils pirksta gals, jo, lai izvairītos no tā, ka viens cilvēks nobalso vēlreiz, tam, kas to jau paveicis, pirkstu iezīmēs ar uzreiz nenomazgājamu tinti.
Vēlēšanu materiālus no 34 provinču galvaspilsētām nogādās gandrīz 400 rajonos, un attālākajās vietās to transportēšanai izmantoti mūļi un ēzeļi.
Iedzīvotāji Džalalabadā stāsta, ka katru dienu saņem draudus no talibiem.
„Talibi mūs vienmēr brīdina, īpaši tos, kas strādā pašvaldībā, bet mēs nebaidāmies un vienalga piedalīsimies vēlēšanās,” stāsta Muhameds.
Vietējais iedzīvotājs Hamids piebilst, ka „talibi draud, ka nocirtīs mums pirkstus, bet mēs tik un tā dosimies balsot”.
Šis ir Afganistānas prezidenta Hamida Karzaja norieta laiks. Viņu amatā iecēla 2001.gadā, tūlīt pēc talibu varas krišanas, un šajos gados Karzajs izpelnījies gan Rietumu atbalstu gan arī asu kritiku.
Arī pēdējā laikā abu pušu attiecības nav no labākajām, jo Karzajs vilcinās parakstīt līgumu ar ASV, kas paredzētu sabiedroto spēku, tiesa gan būtiski samazinātā sastāvā, uzturēšanos valstī arī pēc 2014.gada.
Tagad par jauno varas krēslu cīnās astoņi kandidāti - par vienu no iespējamajiem uzvarētājiem uzskata bijušo ārlietu ministru Zalmai Rasulu, kuru, kā lēš, jaunajā amatā vēlētos redzēt arī pats Karzajs. Spēcīgi kandidāti ir arī Pasaules Bankas pārstāvis Ašrafs Hani un opozīcijas līderis Abdulla Abdulla, arī džihādists un radikālā islāma pētnieks Abdula Rabs Rasuls Saijafs.
Priekšvēlēšanu laiks Afganistānā ir izvērties trauksmains, ar pieaugošu vardarbību un vairākiem pašnāvnieku teroraktiem galvaspilsētas Kabulas nosacīti drošajās zonās.
Arī piektdien pasauli pāršalkušas ziņas, ka uzbrukumā Afganistānas austrumu daļā nošauta aģentūras AP žurnāliste, 48 gadus vecā vācu fotogrāfe Anja Nīdringhausa, bet ievainota reportiere Keitija Genona. Abas sievietes sašāvis par policistu pārģērbies vīrietis. Vēl nesen, 11.martā Kabulā nogalināja zviedru žurnālistu Nilsu Horneru.
Afganistānā joprojām uzturas arī 135 Latvijas bruņoto spēku karavīri, no kuriem lielākā daļa atrodas Afganistānas Ziemeļos, Mazarišarifā. Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins sarunā ar Latvijas Radio norādija, ka Latvijas karavīri strādā ikdienas režīmā un vismaz pagaidām vēlēšanas viņus neietekmē. Taču arī Mazarišarīfā seko līdzi talibu brīdinājumiem un kopējai situācijai.
Balsu skaitīšana sāksies dienu pēc vēlēšanām, un ilgs līdz 20.aprīlim.
Ja neviens kandidāts nebūs izcīnījis absolūto vairākumu, tie divi pretendenti, kuri būs saņēmuši vislielāko balsu skaitu, sacentīsies otrajā kārtā un tā notiks 28.maijā.
