Šā mēneša sākumā ASV prezidents konfiscēja iepriekšējai Afganistānas valdībai piederošus aktīvus septiņu miljardu dolāru vērtībā. Kaut arī daļu Baidens solījis novirzīt humānajai palīdzībai Afganistānā, lielākā daļa paredzēta pirms vairāk nekā 20 gadiem ASV notikušo teroraktu upuru tuviniekiem.
Šāda rīcība ar Afganistānas finansēm sadusmojusi iedzīvotājus, kuri pieprasa naudu atdot Afganistānas iedzīvotājiem. Demonstranti arī pieprasījuši izmaksāt kompensācijas vietējiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo 20 gadu laikā zaudējuši desmitus tūkstošu līdzcilvēku ilgstošā kara dēļ.
Afganistānas ekonomika balansē uz sabrukuma sliekšņa, kopš pie varas augustā nāca kaujinieku grupējums "Taliban". Tas saistīts ar to, ka Rietumi pēc varas maiņas vairs nesniedz Afganistānai finansiālu palīdzību.
Turklāt iepriekšējai valdībai piederošie aktīvi iesaldēti ārzemēs.
Lielākā daļa – septiņi miljardi dolāru – atrodas ASV. Pārējā nauda – aptuveni divi miljardi – atrodas Vācijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Šveicē.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki 2021. gada augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums "Taliban", kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
Lai gan "Taliban" solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.
Starptautiskās organizācijas brīdina, ka palīdzības sūtījumu pārtraukšana var izraisīt humāno katastrofu Afganistānā, pusei iedzīvotāju draud bads.
