Apvienotās Nācijas mierīgo iedzīvotāju upuru skaitu Afganistānā apkopo kopš 2009.gada. Un pēdējos gados tas arvien pieaudzis. Šī gada pirmajos sešos mēnešos nogalināti vairāk nekā 1600 civiliedzīvotāji, liecina ANO Palīdzības misijas Afganistānā publicētie dati. Tas ir par diviem procentiem vairāk nekā šajā periodā pērn. Tāpat ievainoti vairāk nekā trīs ar pusi tūkstoši mierīgo iedzīvotāju. Lielu daļu upuru – 20 procentus - prasījuši uzbrukumi galvaspilsētā Kabulā.
Lielāko daļu upuru nogalinājuši uzbrukumi, ko rīkojuši grupējumi, kas cīnās pret Afganistānas valdību – tostarp talibi un džihādistu grupējuma “Daīš” jeb „Islāma valsts” kaujinieki.
Daudz dzīvību prasījuši teroristu pašnāvnieku uzbrukumi. Tostarp maija nogalē notikušais uzbrukums, kad Kabulas diplomātiskajā kvartālā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta smagā automašīna. Bojā gāja vairāk nekā 150, bet ievainojumus guva vēl vairāki simti cilvēku. ANO to nosauca par asiņaināko incidentu Afganistānā pēdējos gados.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem būtiski pieaudzis upuru skaits sieviešu vidū – vairāk nekā 600 šī gada pirmajā pusē. Tas ir par piekto daļu vairāk nekā pērn. Tajā pašā laikā bojā gājuši vairāk nekā 400 bērnu. ANO par upuru daudzuma pieaugumu vainoja ne tikai grupējumus un paštaisītu spridzekļu izmantošanu, bet arī valdības gaisa spēku operācijas apdzīvotās vietās.
Šī gada asiņainie pirmie seši mēneši sašūpojuši arī prezidenta Ašrafa Gani valdību, kas izjūt arvien lielāku spiedienu un protestus, īpaši kopš maijā Kabulā notikušā sprādziena.
ASV vadītie NATO starptautiskie spēki kaujas operācijas Afganistānā izbeidza pirms trim gadiem, atbildību par drošību pilnībā nododot valdības rokās. Atlikušo starptautisko spēku galvenais uzdevums ir atbalstīt un apmācīt Afganistānas armiju. Tomēr pēdējos trīs gados drošības situācija arvien turpinājusi pasliktināties. Tas spiedis apsvērt iespējas atkal palielināt starptautiskā kontingenta apmērus. Savienotās Valstis nesen paziņoja, ka uz Afganistānu nosūtīs vēl gandrīz četrus tūkstošus karavīru.
