Šveicē divu dienu samitā Ženēvā visa uzmanība pievērsta Afganistānas spējām atkal nostāties pašai uz savām kājām, lai pienāktu brīdis, kad ārējais finanšu atbalsts vairs nebūtu vajadzīgs. Taču pagaidām daudzus kara gadus pārcietusī valsts tam joprojām nav gatava.
Foto zibžņu gaismā Šveicē Afganistāna un Eiropas Savienība ir parakstījušas dokumentu, kurā Eiropa apsola Afganistānai teju pusmiljardu lielu palīdzību dažādām vajadzībām, kas patlaban ir vissvarīgākās stabilas valsts atjaunošanā. „Mēs esam Afganistānai līdzās,” tā Ženēvā apstiprināja par starptautisko sadarbību un attīstību atbildīgais Eiropas komisārs Nevens Mimica:
„Šodien Eiropas Savienība apstiprina savu atbalstu mieram un izaugsmei Afganistānā. Šī 474 miljonu eiro vērtā palīdzība apliecina mūsu nepārtrauktu atbalstu un iesaistīšanos. Šis
atbalsts ir domāts ļoti dažādām jomām - gan valsts veidošanai, gan dažādām sektorālām reformām. Šī ir liela daļa no tās naudas, ko mēs apņēmāmies Afganistānai veltītajā konferencē 2016. gadā Briselē, un tagad tā kļūst par realitāti.”
Eiropas Savienība un Afganistāna parakstīja teju 40 miljonu eiro vērtu vienošanos, kas tieši ir domāta palīdzībai tiem cilvēkiem, kas vēlas doties prom no valsts vai konfliktu dēļ ir bijuši spiesti pamest savas mājas un meklē dzīves vietu citur Afganistānā. UNICEF brīdina, ka šobrīd Afganistānā ļoti sliktos apstākļos atrodas vismaz pusmiljons bērnu, kuriem nav nedz pienācīgas pajumtes, nedz ēdiena. Un to izraisījuši gan konflikti, gan arī īpašais aizvadītās vasaras milzu sausums un karstums.
Laikā, kad Ženēvā notiek tikšanās par atbalstu Afganistānai, arī ASV paralēli notur tiešas sarunas ar „Taliban” – Afganistānas lielāko militāro grupējumu, kas vēlas visā valstī ieviest striktus islāma likumus un vardarbīgi vēršas pret iedzīvotājiem. 2001. gadā, sabiedroto valstīm ienākot Afganistānā, talibu varu sagrāva un asiņainās kaujās vājināja, taču tagad, kopš sabiedrotās valstis vairumu karavīru ir izvedušas, „Taliban” pamazām sāk atgūties un pārņemt reģionus. Turklāt arvien spēcīgāk Afganistānā sevi piesaka arī teroristi „Daīš”, kas pazīstami ar vardarbību Sīrijā un Irākā. Kaujas uz Afganistānas zemes nereti notiek arī talibu un „Daīš” starpā, kurās otrie izrādās stiprāki. To raidorganizācijai „Al Jazeera” stāsta ASV ģenerālis Džons Nikolsons, kurš patlaban atrodas Afganistānā un pārliecināja ASV prezidentu Donaldu Trampu, par to, ka ASV spēkiem Afganistāna pilnībā nav jāatstāj:
„''Daīš” pārsvarā naudu saņēma no Sīrijas un Irākas, un viņi izmantoja šo naudu, lai pirktu arvien labākus ieročus, taču tagad, kad esam izdarījušu uz viņiem lielu spiedienu Sīrijā, šis naudas ceļš ir izsīcis. Tagad viņi cenšas naudu atņemt vietējiem iedzīvotājiem un aizvien vairāk uzņem savās rindās karotājus no Pakistānas.”
Vēl pirms dažām dienām, sprāgstot ceļmalā novietotai bumbai, Afganistānas austrumos bojā gāja trīs ASV karavīri. Vēl trīs karavīri un viens amerikāņu līgumdarbinieks sprādzienā ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmušies talibi.
„Gandrīz vairs nav neviena Afganistānā, kurš atcerētos laikus, kad valstī valdīja miers,” tā Ženēvā sacīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
„Taču Afganistānā notiek kas jauns. Prezidents Gani ir licis galdā ļoti drosmīgu miera procesa piedāvājumu talibiem. Tā ir unikāla iespēja salauzt ledu un virzīt valsti uz priekšu. Un es uzsveru – uz priekšu, nevis atpakaļ. Afganistāna šodien nudien ir iekļaujošāka, nekā tā bija agrāk. Tas nav pietiekami, taču labāk nekā jebkad tās vēsturē, īpaši attiecībā uz sieviešu, meiteņu un minoritāšu tiesībām,” klāstīja Mogerīni.
Viņai piekrita arī Afganistānas prezidents Ašrafs Gani, kurš sacīja, ka Afganistāna par spīti visam jau ir cita valsts, kas ir atvērta sadarbībai un attīstībai. Ženēvā Gani bija jāatskaitās pārējām donorvalstīm par to, cik daudz ir izdarīts gan cīņā ar korupciju, par sieviešu tiesībām, par juridiskajām un valsts pārvaldes reformām.
Afganistānā šajās dienās uzturējās arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Viņš tikās ar Afganistānas viceprezidentu Muhamedu Sarvaru Danišu un apmeklēja Afganistānā dislocētos Latvijas karavīrus. "Atzīstam nepieciešamību uzturēt starptautiskās sabiedrības iesaisti un atbalstu Afganistānas stabilizēšanā, kā arī Ženēvas konferences nozīmi šajā kontekstā," sacīja Raimonds Vējonis. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstībai būtiska ir demokrātisku vēlēšanu norise.
Latvija palīdz Afganistānai, piedaloties NATO apmācības operācijā "Resolute Support", kuras laikā izglīto afgāņu militāros spēkus, lai tie pēc sabiedroto aiziešanas paši būt spējīgi aizsargāt valsti, kā arī sniedz tiem finansiālu atbalstu. Latvijas karavīri, aptuveni 40 cilvēku sastāvā, atrodas Marmalas bāzē Mazarišarīfā, kas ir Afganistānas ziemeļos, bet neliela daļa karavīru ir arī galvaspilsētā Kabulā, kur viņi ieņem padomdevēju un dažāda līmeņa štābu virsnieku un instruktoru amatus.
