Afganistānas prezidenta vēlēšanu otrā kārta paredzēta 14. jūnijā, un talibu kaujinieki ir solījuši darīt visu iespējamo, lai balsojumam traucētu.
Piektdien nezināmi uzbrucēji sarīkojuši uzbrukumus pret vadošā kandidāta Abdullas Abdullas kortežu, kas pirms brīža bija atstājis priekšvēlēšanu kampaņas pasākuma norises vietu, nogalinot sešus un ievainojot 22 cilvēkus. Kā paziņojuši Kabulas policijas pārstāvji, sākotnēji automašīnā uzspridzinājies pašnāvnieks, bet pēc tam sprāgusi arī mīna. Prezidenta amata kandidāts šajos uzbrukumos nav cietis, kaut arī bojā gājušo vidū ir viens no viņa miesassargiem. Pagaidām neviens no grupējumiem par šiem uzbrukumiem nav uzņēmies vadību, taču vislielākās aizdomas, nenoliedzami, krīt tieši uz grupējumu „Taleban”.
Līdz šim prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņa noritējusi salīdzinoši mierīgi un abu vadošie kandidāti - gan Abdulla Abdulla, gan Ašrafs Gani Ahmadzaji - dažādus mītiņus rīko gandrīz katru dienu. Ahmadzaji pēc notikušajiem uzbrukumiem jau asi nosodījis šādu vardarbību, paziņojot, ka notikušo var uzskatīt par Afganistānas ienaidnieku centieniem traucēt demokrātiskajiem procesiem.
Vēlēšanās lielākas izredzes uzvarēt ir tieši Abdulla Abdullam, par kuru pirmajā vēlēšanu kārtā balsoja 45% vēlētāju, kamēr par viņa konkurentu - nedaudz vairāk kā 31%.
Īsi pēc terorakta Abdulla Abdulla uzrunājis savus vēlētājus, apstiprinot, ka ar viņu viss ir kārtībā. Viņš uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā un tiek uzskatīts arī par favorītu otrajā kārtā, kas gaidāma nākamajā nedēļas nogalē.
Neatkarīgi no tā, kurš no kandidātiem kļūs par nākamo Afganistānas prezidentu, viņam valsts vadības groži būs jāpārņem visai sarežģītā situācijā. Proti, paredzēts, ka no nākamā gada sākuma ASV spēku klātbūtne valstī tiks samazināta līdz nepilniem 10 tūkstošiem, bet līdz nākamā gada beigām arī šis skaits tiks samazināts uz pusi. Savienotās Valstis turpinās sniegt palīdzību drošības spēku sagatavošanā līdz 2016. gada beigām. Taču šāda amerikāņu spēku samazināšana ir atkarīga no ilgi atliktās divpusējā Drošības līguma parakstīšanas, kas izklāstītu turpmākos noteikumus amerikāņu klātbūtnei valstī. Līdzšinējais prezidents Hamids Karzajs šo dokumentu parakstīt ir atteicies, taču abi prezidenta amata kandidāti ir solījuši ievēlēšanas gadījumā to darīt.
Kā norāda drošības eksperti, ņemot vērā vietējo drošības spēku nepietiekamo sagatavotību, amerikāņu spēku aiziešana no Afganistānas var palielināt vardarbību valstī. Taču arī amerikāņu ilgāka palikšana valstī var veicināt talibu kaujinieku neapmierinātību un izprovocēt jaunu vardarbības vilni, īpaši pret jaunajiem valsts līderiem. Taču jebkurā gadījumā, no divpusējā Drošības līguma ir atkarīgi arī visi pārējie valsts politisko dzīvi satraucošie jautājumi - gan iespējamās miera sarunas ar talibiem, gan arī cīņa ar korupciju un narkotiku tirdzniecību.
