Asiņainais uzbrukums gruzīnu karavīriem notika nemierīgajā Helmandas provincē Afganistānas dienvidos. Kā ziņo militārā virspavēlniecība - pie sabiedroto militārās bāzes ar smago automašīnu piebrauca pašnāvnieks, uzspridzinot kravu ar sprāgstvielām. Sprādziens laupīja dzīvību septiņiem Gruzijas karavīriem un ievainoja vēl deviņus.
Pēdējo mēnešu laikā šis ir jau otrais talibu uzbrukums, kurā gājuši bojā gruzīnu karavīri. Gruzijai pašlaik ir lielākais militārais kontingents Afganistānā no starptautiskās koalīcijas valstīm, kuras nav NATO sastāvā, kā arī lielākais karavīru skaits Afganistānā uz vienu iedzīvotāju. Bīstamajā Helmandas provincē cīņā ar talibiem iesaistījušies divi pilna sastāva kājnieku bataljoni, atsevišķas vienības dienējušas arī kopā ar Francijas karaspēku Kabulā, bet gruzīnu medicīnas personāls palīdz Lietuvas vadītajai Provinču atjaunošanas vienībai Čagčaranas pilsētā. Kopš 2010. gada Afganistānā krituši 30 Gruzijas karavīri un vismaz 170 tikuši ievainoti.
Gruzijas aktīvā līdzdalība starptautiskajā misijā Afganistānā daļēji tiek saistīta ar valsts vēlmi pievienoties NATO. Šonedēļ šis jautājums atkārtoti tika likts galdā alianses sanāksmē Briselē, kur augstākās amatpersonas apstiprināja atbalstu Gruzijas centieniem integrēties pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. “Stabilai un demokrātiskai Gruzijai ir sava vieta Eiroatlantiskajā kopienā, un es pozitīvi raugos uz nākotni, kurā Gruzija būs daļa no alianses. Lēmumi, kas pieņemti samitā Bukarestē, joprojām ir aktuāli,” norāda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Tomēr samitā pirms četriem gadiem Gruzijai netika piešķirts tā sauktais rīcības plāns dalībai. Šis lēmums tika saistīts ar vairāku lielo dalībvalstu bažām par Gruzijas attiecībām ar Krieviju.
Saspringtā gaisotne, kas starp abām valstīm valda kopš 2008. gada militārā konflikta, šonedēļ no jauna saasinājās. Gruzijā satraukumu izraisījis Maskavas atbalstīto Dienvidanglijas amatpersonu lēmums uzsliet gruzīnu apdzīvotajos ciematos dzeloņdrāšu žogus, lai noteiktu Dienvidosetijas un Gruzijas robežu, kas līdz šim daudzviet nebija marķēta.
Dzeloņdrātis, par spīti iedzīvotāju iebildumiem, izvilktas caur gruzīnu apdzīvotajiem ciematiem.“Esmu krievu karavīriem teicis, ka šī teritorija mums ir ļoti nozīmīga. Šeit mēs nākam, lai pieminētu mūžībā aizgājušos radiniekus, taču viņiem tas neko nenozīmēja. Sākotnēji viņi teica, ka varētu šo teritoriju atstāt mums, bet pēc tam paziņoja, ka viņiem pieder ne vien kapsēta, bet arī tuvējās mājas un augļu dārzi. Es teicu – kā gan tie var būt jūsu? Bet karavīrs teica, ka tāda bijusi pavēle, un viņam tā jāizpilda,” stāsta vietējais iedzīvotājs Ilja Beriašvili.
Vienpusējā robežu marķēšana realizēta par spīti jaunā Gruzijas premjera Ivanišvili centieniem normalizēt attiecības ar Krieviju. Un, kā norāda eksperti – Krievijas karavīru veiktā vienpusējā robežu marķēšana ar dzeloņdrāšu žogiem Gruzijas oficiālajā teritorijā ir viens no atgādinājumiem tam, ka Gruzijas vēlmei iestāties Ziemeļatlantijas aliansē pašlaik ir diezgan ievērojami šķēršļi.
