Panorāma

Covid Ziemassvētku tirdziņš Briselē

Panorāma

Eiropā pastiprina ierobežojumus

Afganistānā dzīvojoša latviete: gribu atgriezties mājās

Afganistānā bez pases dzīvojoša latviete: Gribu atgriezties mājās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ir apritējuši vairāk nekā četri mēneši, kopš radikālais grupējums "Taliban" atkal ir pārņēmis Afganistānu. Tas ir radījis milzu apjukumu gan pašā valstī, gan pasaulē un veicinājis arī lielas bēgļu straumes. Šajā sarežģītajā situācijā nonākusi arī Latvijā dzimusī Sandra Bindemane, tagad Muhameda, kura jau 30 gadus dzīvo Afganistānā, un tagad meklē iespēju atgriezties Latvijā.

Latvietes Sandras Muhamedas Olafa meitas, kā viņa pati ar sevi iepazīstina, pagaidu mājas ir Afganistānas ziemeļu pilsētā Mazarišarīfā, kas atrodas vairāk nekā 300 kilometru no galvaspilsētas Kabulas.

"Skatieties. Te ir istaba, kur mēs astoņi cilvēki dzīvojam," savu mītni izrāda Sandra. "Te ir mūsu krāsns, lai varētu sasildīt istabu."

Sandra ar pārējiem bērniem – meitām Šakilu, Kristīni un dēliem Zakiru un Zikrjo un mazbērniem ir apmetusies znota mājās.

Iepriekš dzīvojuši vēl tālāk uz ziemeļiem – Šebergānā, ko pameta, kad ienāca talibi, un tagad ir Mazarišarifā. Sandra Afganistānā ir nodzīvojusi 30 gadus. Jau agrāk pieredzējusi bēgšanu no talibiem un divus trimdas gadus Pakistānā, tad sabiedroto ienākšanu, pārmaiņas, bet tagad bailēs par dzīvību vēlas atgriezties dzimtenē. 

"Ļoti apdraudēti. Četri mēneši pagāja, es ārā neizgāju. Ļoti grūti dzīvot," saziņā "Whatsapp" video zvanā atzina Sandra. "Dēls četrus mēnešus skolā nebija, jo baidos."

Uz Afganistānu Sandra devās līdzi vīram Sabīram, ar kuru iepazinās Rīgā, kad viņš te mācījās milicijas skolā.

Tas bija 1991. gadā. Rīgā ir piedzimuši arī trīs viņu bērni, bet jaunākais dēls nāca pasaulē Afganistānā. Pirms trim gadiem vīrs nomira.

"Daudzreiz [vīrs] gribēja nosūtīt atpakaļ, bet nebija tādas iespējas," sacīja Sandra. "Tad teica: "Saņemšu savu pensiju un kopā brauksim.'' Pensiju nesaņēma. Nomira."

Kad vasarā "Taliban" pārņēma valsti, Sandra mēģinājusi arī tikt uz kādu no lidmašīnām haotiskajā Kabulas evakuācijas laikā augustā, taču nepaguva.

"Ārlietu ministrija gribēja palīdzēt. Līdz 27. augustam bija izlidošana no Afganistānas," pastāstīja Sandra. "Kamēr es sataisīju savus bērnus, pagāja 30. augusts, un mūs neizveda no šejienes."

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa atzina, ka par Sandras Muhamedas situāciju zina.

"Jā, protams, par Sandru mēs zinām, un pirmo informāciju par šo kundzi mēs saņēmām šā gada augusta beigās, tas bija 23. augusta vēls vakars, kad uzzinājām, ka šāda kundze ir Afganistānā," paskaidroja Saliņa.

Sandra patlaban ir Ārlietu ministrijas redzeslokā un saziņā par iespējamu atgriešanos mājās.

"Šobrīd šo sakaru ar kundzi uzturam diezgan regulāru. Esam viņai un viņas ģimenei palīdzējuši skaidrot viņas tiesisko statusu Latvijā," teica Saliņa. "Esam arī palīdzējuši sazināties ar tuviniekiem Latvijā un esam arī meklējuši veidus, kā viņai atgriezties Latvijā. Diemžēl viņas iespējas izceļot no Afganistānas ir diezgan ierobežotas tādēļ, ka viņai un viņas ģimenei nav ceļošanai derīgu dokumentu – pases."

Tieši dokumenti ir Sandras lielā problēma. 

No Latvijas Sandra savulaik aizbrauca ar PSRS pasi un tā, kā viņa teic, ir sadegusi ugunsgrēkā, bet neatkarīgās Latvijas dokumentu viņai nav. Vienīgais dokuments, kas ir viņas rīcībā, ir Latvijā reģistrētā dzimšanas apliecība. Savukārt Afganistānā dokumenti ir kārtoti uz cita vārda, jo tā ieteicis vīrs. Tagad kārtot jaunu pasi "Taliban" režīmā Sandra baidās.

"Man nedos pasi. Tāpēc, ka es neesmu no Afganistānas," uzsvēra Sandra. "Sapratīs, ka esmu ārzemniece, mājās arī laikam nevarēšu atnākt."

Ārlietu ministrijā paskaidro, ka tās rīcībā ir informācija, ka pasu iestādes Afganistānā darbojas  arī provincēs, un mudina Sandru vērsties pēc pases un mēģināt to noformēt, jo citu dokumentu izbraukšanai vietējā valdība neatzīst.

Savukārt nokārtot Latvijas pilsonības dokumentus attālināti nevar, līdz ar to Sandrai vispirms būtu jānokļūst Latvijā.

"Būs jāiesniedz arī dokumenti – dzimšanas apliecība, personu apliecinošs dokuments," sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe. "Gadījumā, ja persona ir pazaudējusi šos dokumentus, tad tomēr būs jāspēj atrast dokumentus, kas apliecinātu piederību Latvijai."

Ja gadījumā Sandra iegūtu Afganistānas pilsonību, no tās, ierodoties Latvijā, varētu atteikties.

"Ja personai ir citas valsts pilsonība piešķirta un ir kāds no šiem faktoriem, vai nu ir Latvijas pilsoņu pēctecis, vai trimdinieks, tad ir iespējams atteikties no citas valsts pilsonības un pieteikties Latvijas pilsonībai," paskaidroja Puķe.

Sandrai Latvijā ir brālis un māsa. To viņa apstiprina arī sarunā ar Latvijas Televīziju, taču vairākus gadus kontakti ir zuduši.

"Noilgojos pēc savas dzimtenes, brāļa un māsas. Nezinu, vai viņi ir dzīvi. Nekā nezinu," atzīst Sandra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti