Afganistānas varas iestādes no bēdīgi slavenā Bagramas cietuma atbrīvojušas 65 ieslodzītos, norādot, ka pret viņiem trūkst pierādījumu Kabula pirms mēneša paziņoja, ka atbrīvos 72 personas, tomēr pēc ASV spēku iebildumiem lietas izskatīja atkārtoti, un atbrīvojamo skaits tika samazināts.
Bagramas cietums atrodas 50 kilometru attālumā no Kabulas, un bija galvenais aizturēšanas centrs, kur NATO spēki ieslodzīja sagūstītos talibu kaujiniekus un citus nemierniekus. Pagājušajā gadā cietumu oficiāli nodeva Afganistānas varas iestāžu pārziņā. Prezidentam Hamidam Karzajam tas bija jautājums par valsts nacionālās suverenitātes atgūšanu.
Ieslodzījuma vietas kontroles nodošana gan nenoritēja gludi tieši tādēļ, ka Vašingtona baidījās, ka Kabula atbrīvos ieslodzītos, ko ASV uzskata par bīstamiem. Tas ir tieši tas, kas ir noticis šajā gadījumā. ASV vēstniecība Afganistānā pauda dziļu nožēlu par šādu lēmumu, brīdinot, ka tas varētu izraisīt vardarbības uzliesmojumu kara izpostītajā valstī. Paziņojumā norādīts, ka par šī lēmuma rezultātiem pilnu atbildību uzņemas Afganistānas valdība, un Vašingtona to aicina „darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka atbrīvotie nepastrādā jaunus teroraktus”.
ASV bruņotie spēki 65 atbrīvotos vīriešus jau iepriekš raksturoja kā „bīstamus indivīdus”, kas ir tieši saistīti ar uzbrukumiem, kuros nogalinātas vai ievainotas 32 NATO militārpersonas un 23 afgāņi. ASV spēki publicēja detalizētus pierādījumus pret vairākiem no tagad atbrīvotajiem aizdomās turamajiem, tostarp iespējamu sprāgstvielu ekspertu no „Taleban” grupējuma.
Afganistānas valdība uzstāj, ka pierādījumi pret atbrīvotājiem nav pietiekami. Prezidents Karzajs Bagramas cietumu arī nodēvējis par „Taleban ražošanas fabriku”, norādot uz spīdzināšanas skandāliem, un argumentējot, kas tas cietumniekiem licis ienīst savu valsti.
Daļa analītiķu arī uzskata, ka ar šādām ieslodzīto atbrīvošanām Afganistānas valdība cer veicināt miera sarunu sākšanu ar talibiem.
No otras puses tas draud vēl vairāk pasliktināt Kabulas un Vašingtonas attiecības laikā, kad ASV vadītie starptautiskie spēki beidz 13 gadus ilgušās militārās operācijas un gatavojas doties prom līdz šī gada beigām. Turklāt, Karzaja iebildumu dēļ ASV un Afganistāna joprojām nav noslēgušas drošības vienošanos, kas ļautu 10 tūkstošiem amerikāņu karavīru palikt valstī arī pēc 2014.gada. Centieni noslēgt līdzīgu vienošanos ar Irāku izgāzās 2011.gadā, tādēļ valsti pameta visi ASV karavīri, un šobrīd Irāka piedzīvo vairākus gadus nepieredzētu vardarbības vilni.
