Ziemeļīrijas un Īrijas robežas reģionos satraukums par nākotni
Britu parlaments šobrīd karstās diskusijās cenšas atrast nesāpīgāko risinājumu jautājumā par Ņūrijai blakus esošo robežu starp Ziemeļīriju un Īriju. Premjerministres Terēzes Mejas piedāvātā vienošanās paredz, ka, neatkarīgi no tā, kā izvērtīsies ES un Apvienotās Karalistes attiecības nākotnē, cietās robežas nebūs. Arī attiecībā uz ES pilsoņu tiesībām gandrīz nekas nemainīsies. Taču gala iznākums pagaidām ir neskaidrs, jo pēc dažām dienām - 11.decembrī britu parlaments šo vienošanos var arī neapstiprināt.
“Pirms gada vietējo iedzīvotāju apvienība uzmodelēja robežu uz Dublinas ceļa starp Ņūriju un Dundalku, lai atgādinātu, kā cietā robeža ietekmēs vietējos cilvēkus. Apstāšanās, muitas pārbaudes, pases, biznesa dokumentācija - cilvēki tajā negrib atgriezties. Šobrīd ceļš no šejienes līdz Dublinai aizņem 50 minūtes. Kādreiz ar robežkontroli tas prasīja 2-3 stundas,” stāstīja “Newry Reporter” žurnālists Braiens Hilands.
Vietējā laikraksta nelielajā redakcijā ikdienā valda pozitīva atmosfēra, taču Braiens atzīst, ka viņi ar bažām seko līdzi “Brexit” notikumu attīstībai. “Ir neskaidrība, cilvēki nezina, kas notiek, kā tas ietekmēs ikdienu. Cilvēki šķērso robežu, lai dotos uz darbu, lai tiktos ar ģimeni un draugiem, lai socializētos. Robeža šeit nav bijusi vairāk kā 20 gadus. Šī nedrošība un satraukums, ka šeit būs kaut kāda robeža, tas cilvēkus satrauc un sadusmo,” atzina Braiens.
Ņūrijā dzīvo apmēram 30 tūkstoši iedzīvotāju un laika gaitā tā kļuvusi par kultūras un sabiedriskās dzīves centru starp abām robežas pusēm. Īri labprāt viesojas pilsētiņas vienā no glaunākajām atpūtas vietām - četrzvaigžņu viesnīcā. Tur regulāri notiek koncerti, dejas un kopīga sporta spēļu skatīšanās.
Iedzīvotāji uzskata, ka tikuši piemānīti
Ņūrijā par palikšanu Eiropas Savienībā balsoja vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Vietējā apgabala padomes priekšsēdētājs Marks Murnins (Mark Murnin) atminas, kā pirms referenduma ar savas politiskās partijas atbalstu mudinājis cilvēkus balsot pret izstāšanos.
“Es piedalījos kampaņā, mēs staigājām pa mājām, klauvējām pie durvīm un aicinājām piedalīties referendumā, balsot par palikšanu. Bet, ar to dezinformācijas apjomu, kas mums tika pasniegts... ļoti daudzus cilvēkus ietekmēja tas, kādus labumus solīja mūsu Nacionālajam veselības dienestam pēc izstāšanās no ES - papildus 350 miljoni nedēļā. Protams, tagad mēs redzam, ka tā nebija patiesība. Mēs tikām maldināti. Ja šobrīd būtu vēl viens referendums, rezultāti būtu pilnīgi citi,” atzina Murnins.
Arī žurnālists Braiens uzsver, ka cilvēki, kas balsoja par palikšanu ES, ir dusmīgi, ka tas netiek respektēts. “Saka, ka tas ir kopējais Apvienotās Karalistes balsojums, bet patiesībā izskatās, ka tas ir Anglijas balsojums. Īpaši Dienvidanglijas. Mēs neesam uzklausīti. Viņi gribēja izstāties un tāpēc ir jāizstājas arī visiem pārējiem. Cilvēki uzskata, ka tas ir ļoti negodīgi,” sacīja Braiens.
Sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, LTV izmantoja arī slēpto kameru, lai iegūtu patiesākus stāstus. Kāds autoservisa apmeklētājs atzina, ka viņam ir vienaldzīgs “Brexit” iznāmums, bet skaistumkopšanas salonā cilvēki pauda, ka notiekošajam līdzi nesekojot, tomēr robežas iespējamā slēgšana ir diezgan uztraucoša.
Šobrīd 500 kilometru garā sauszemes robeža ir tikai uz kartes, realitātē par to liecina vien norāde, ka jūdzes mainās uz kilometriem. Vietējām aitām un govīm nekas netraucē ēst zāli te vienā, te otrā robežas pusē. Savukārt kādas mājas īpašnieks ir visdīvainākajā situācijā - nama pārvaldniece rāda, ka dārzs atrodas Īrijas pusē, bet pati māja Ziemeļīrijas teritorijā. Vai būs jāšķērso robeža, lai tiktu pie āboliem, neesot vēl skaidrs.
Šī nama kaimiņienes stāsta, ka visa viņu ikdiena var mainīties, ja atjaunos robežkontroli. “Ja godīgi, es nezinu, kas notiks pēc “Brexit”. Vai tas būs labi, vai slikti mums visiem. Es strādāju apdrošināšanā, man ir klienti abās robežas pusēs, nezinām, kā tas būs, vai man tagad vajadzēs katru reizi uzrādīt pasi, šķērsojot robežu? Šobrīd viss ir ļoti neskaidrs,” teica kaimiņiene. Vēl citi iedzīvotāji pauda satraukumu par savām atvasēm, kuras studē Īrijā.
"Brexit" atbalstītāji radikālām izmaiņām netic, bet uzņēmēji satraukti
Tikmēr “Brexit” atbalstītājs Karls sarunā ar LTV pauda, ka viņa dzīvē izmaiņas nav gaidāmas.
“Jums šķiet, ka vācieši pārstās mums tirgot BMW? Neiespējami! Tā visa ir pārspīlēta biedēšana. Manuprāt, Eiropas savienība ir kartelis, ko vada Francija un Vācija. Visi šie parkinga aparāti, kas ražoti Francijā. Lielbritānija pati var tādus saražot. Mūsu ražošana, rūpnīcas ir iznīcinātas. Tur tā problēma. Kad man bija 16, man bija nepilna laika darbs fabrikā. Mums bija jābrauc liels riņķis no rīta, lai savāktu visus strādniekus. Tagad, 40 gadus vēlāk, kad braucu garām šīm fabrikām, es redzu, ka lielākā daļa strādnieku ir lietuvieši un poļi. [..] tas ir ES kartelis, lai taisītu lielo biznesu. Man ir pāris latviešu draugi, viņiem saka - gribi nākt strādāt britiem par 7,50 stundā? Un viņi saka - fuck, jā, tā ir milzu nauda! Bet neviens viņiem nepasaka, ka šeit viss maksā milzu naudu. Viņi visi ir legālie vergi,” teica Karls.
Pavisam citās domās ir vietējie uzņēmēji. Arī LTV iepriekš sastaptais Marks Murnins, kurš ir vietējā kroga īpašnieks. Savā krogā viņš pārdot Dienvidīrijā ražotu viskiju un domā, ka “Brexit” ietekmē tam var pieaugt cena. Tas var ietekmēr klientu izvēli. Savukārt kāds parūku veikala īpašnieks plāno savu uzņēmumu pārcelt pāri robežai, bet juvelierveikala īpašnieku uztrauc iespēja “Brexit” rezultātā zaudēt ārvalstu klientus, kas varētu notikt, ja tiks piemērotas papildu nodevas vai muitas tarifi.
Visi atzīst, ka šobrīd atrodas liela nezināmā priekšā un galvenais esot, lai arī politiķi saprot, ka svarīgāk par politiskajām spēlēm ir cilvēki un viņu dzīves. Vietējie iedzīvotāji vēlas, lai viņu bērniem tiktu saglabātas ES priekšrocības, piemēram, pārvietošanās brīvība un iespēja iegūt izglītību kontinenta augstskolās.
