Otrdienas vakarā 5000 līdz 10 000 cilvēku Abhāzijas galvaspilsētā Suhumi pauda neapmierinātību ar valdību un pieprasīja īstenot reformas.
Gruzijas separātiskajā reģionā Abhāzijā politiskā krīze uzplaiksnīja otrdien vakarā. Pašpasludinātās republikas galvaspilsētā Suhumi pie prezidenta Aleksandra Ankvaba administrācijas ēkas opozīcijas vadītā protesta akcijā sapulcējās, pēc dažādiem avotiem, 5000 līdz 10 000 cilvēku. Demonstranti pieprasīja reformas, pārmeta prezidentam autoritāru valdības stilu, viņu pielīdzinot „caram”, kā arī kritizēja par korupciju, jo daļa līdzekļu, ko Abhāzijai dod Krievija, pazūd korumpētu amatpersonu kabatās.
Saskaņā ar aģentūras „Interfax” vēstīto, opozīcijas līderi sākumā ieradušies uz sarunām ar Ankvabu viņa birojā. Tomēr vēlāk daļa protestētāju ielauzušies prezidenta administrācijas ēkā. Un vadošais opozīcijas līderis Rauls Hadžimba paziņoja, ka Opozīcijas koordinācijas padome „uzņemas republikas pagaidu pārvaldīšanu”.
Ankvabs bijis spiests bēgt no sava biroja un no Suhumi aizbraucis uz Gudautas pilsētu, kur, kā ziņoja avots aģentūrai „Interfax”, tiecies ar Krievijas prezidenta palīgu Vladislavu Surkovu, kurš uz Abhāziju devās pēc tam, kad kļuva zināms par politikās krīzes uzplaiksnījumu Abhāzijā. Detalizētākas informācijas nav, taču tālāk Surkovs varētu doties uz Suhumi.
Maskavas Kārnegi centra analītiķis Aleksejs Malašenko uzskata, ka Surkovs uz Abhāziju nosūtīts, jo konfliktā iesaistītie paši nespēj to atrisināt. Intervijā Krievijas telekanālam „Doždj” viņš gan vairījās prognozēt, kā tas beigsies.
„Tas ir klanu savstarpējo cīņu turpinājums. Es teiktu, cīņu turpinājums starp Ankvaba un Hadžimbas politiskajiem klaniem. Šis process turpinās jau ļoti ilgi. Bez tā, protams, ir sabiedriski politiskās problēmas - nauda tiešām pazūd, ne vienmēr ir skaidrs, kur tā pazūd, līdz ar to ir neapmierinātība. Un, ja Hadžimba ielās izved aptuveni 10 000 cilvēkus - Suhumi tas ir vairāk nekā pietiekami,” saka Malašenko.
Krieviju uztrauc notiekošais Abhāzijā, Latvijas Radio norādīja reģiona eksperts Kārlis Daukšts. Iekšējā klanu cīņa par varu Maskavai nav izdevīga, un Krievija negrib konflikta attīstību. Daukšts arī izslēdz, ka Abhāzija varētu tikt oficiāli pievienota Krievijai, kā nesen Krima. „Pievienoties vairāk nekur nevar. Bet Abhāzijas patstāvība ir ļoti nomināla, nosacīta. Protams, ka abhāzus aizskāra Soču olimpiskās spēles, jo robežas tika slēgtas un gāja bojā daudzu tūkstošu tonnas dažādu citrusu un tā tālāk. Tāpēc daļa abhāzu patlaban jūtas diezgan atkarīgi no Maskavas. Man tomēr rodas iespaids, ka šeit tomēr notiek antikrieviska ievirze visam šim procesam,” analizē Daukšts.
Ankvabs tika ievēlēts 2011. gada augustā pēc iepriekšējā Abhāzijas prezidenta Sergeja Bagapša nāves. Oponenti viņam pārmet korupciju un autoritāru valdīšanas stilu, kā arī pārlieku lielo paļaušanos uz Maskavu. Citi vēlas panākt reģiona pievienošanos Krievijai. Maskava paudusi bažas par notikumiem Suhumi un nosūtījusi uz turieni savu delegāciju.
