Pēc 2008.gada Krievijas kara ar Gruziju, Abhāzija un Dienvidosetija paziņoja par neatkarības pasludināšanu no Gruzijas. Šādu soli oficiāli ir atzinušas tikai Krievija, Nikaragva un Venecuēla, kā arī pundurvalstis Nauru un Tuvalu. Pārējā pasaule abas pašpasludinātās republikas joprojām uzskata par Gruzijas sastāvdaļu.
Dienvidosetijas varas iestādes iepriekš bija paziņojušas, ka jau 2016.gada otrajā pusē ir plānots sarīkot referendumu par republikas pievienošanos Krievijai. Tam būtu nepieciešams veikt izmaiņas republikas konstitūcijā, kas ļautu prezidentam Leonīdam Tibilovam vērsties pie Krievijas prezidenta ar aicinājumu izveidot vienotu savienības institūciju, kurai tiktu nodotas savas pilnvaras.
Aprīļa vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija neizskata attiecības ar Dienvidosetiju vienotas valsts statusā, vienlaicīgi piebilstot, ka lēmums ir jāpieņem Dienvidosetijas iedzīvotājiem. Taču maija beigās tika paziņots, ka šogad plānotais referendums tiek atlikts uz 2017.gadu.
Dienvidosetijas līderi paziņoja, ka šāds lēmums ir skaidrojams ar tautas ilgtermiņa interesēm un cenšoties nodrošināt sabiedriski politiskās sistēmas stabilitāti.
Pavisam citu viedokli ir paudusi otras pašpasludinātās republikas – Abhāzijas vadība. Tās premjerministrs Arturs Mikvabija paziņojis, ka viņam Dienvidosetijas motīvi esot skaidri, jo osetīnu tauta ir sadalīta un dzīvo gan Krievijā, gan Dienvidosetijā, tāpēc arī esot vēlme apvienoties.
Mikvabija arī uzsvēris, ka Abhāzijā situācija ir pilnīgi atšķirīga. Pēc premjera vārdiem, Abhāzija vēlas būt neatkarīga valsts, kļūstot par uzticamu Krievijas sabiedroto. Abhāzijas premjers uzsvēris, ka viņa republika ir pelnījusi savu neatkarību, jo par to ir atdoti tūkstošiem dzīvību.
Arī Krievijas puse savulaik pēc sadarbības un stratēģiskās partnerības līguma ratifikācijas ar Abhāziju paziņoja, ka par Abhāzijas un Dienvidosetijas iekļaušanos Krievijas sastāvā nav ne runas, jo ar šīm republikām attiecības tiekot veidotas uz valstu divpusējo attiecību pamatiem.
Šajās dienās plānoto referendumu Dienvidosetijā komentējis arī Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili.
Pēc viņa vārdiem, paredzētais balsojums varētu būt parodija par īstu referendumu, vienlaicīgi uzsverot, ka Gruzija nekad neizmantotu militāru spēku, lai to apturētu.
Šādus paziņojumus viņš izteicis pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar Eiropas Savienības un NATO līderiem, kas aicinājuši pašu Gruzijas vadību parūpēties par to, lai oktobrī plānotās vēlēšanas valstī būtu brīvas un godīgas.
Komentējot iespējamo Gruzijas tuvināšanos gan Eiropas Savienībai, gan NATO, Margvelašvili paudis pārliecību, ka pienāks laiks, kad gan NATO, gan Krievija sapratīs, ka Gruzijai ir jāpievienojas aliansei. Turklāt Krievijai šādus lēmumus nebūs iespējams nobloķēt, vienlaicīgi atzīstot, ka Krievijas faktors noteikti ir jāņem vērā pašreizējā NATO attīstības fāzē.
Margvelašvili arī brīdinājis, ka Krievijas darbības Ukrainā ir pierādījušas, ka Maskava ir gatava aktivizēt visus iesaldētos konfliktus savos kaimiņos, lai saglabātu tajos savu ietekmi. Pēc Gruzijas prezidenta vārdiem, Krievija patiesībā ir gatava destabilizēt pusi no Eirāzijas kontinenta.
