"Mēs cīnāmies pret daudzām no šīm prasībām, tās noraidām, kad atrodam tiesiskas nepilnības un samazinām virspusējo plašu vai izplūdušu prasījumu apmēru," norādīja "Facebook" juristu grupas vadītājs Kolins Stretčs, norādot, ka ļoti bieži prasības iesniedzējam tiek publiskota vien pamatinformācija par lietotāju, piemēram, viņa vārds.
"Facebook" un mikroemuāru vietne "Twitter" ir kļuvušas par aktīvistu organizēšanās platformām. Pret valdību vērsto protestu laikā maijā un jūnijā Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans nodēvēja sociālos medijus par "ļaunāko draudu sabiedrībai".
Tolaik "Facebook" atteicās sniegt Turcijas valdībai informāciju par protestu organizētājiem.
Otrdien publiskotie dati liecina, ka Turcijas varas iestādes "Facebook" ir iesniegušas 96 lūgumus kopumā par 173 sociālā tīkla lietotājiem. "Facebook" norādīja, ka informācija ir sniegta 45 no šiem gadījumiem, tomēr netiek publiskots kāda rakstura bija informācija un kādēļ tā sniegta.
Tomēr vislielāko lūgumu skaitu "Facebook" saņēmusi no ASV, kuru varas iestādes iesniegušas sociālās saziņas vietnei 11-12 tūkstošus lūgumu par 20-21 tūkstoti vietnes lietotāju. "Facebook" atklāja, ka vismaz daļēja informācija tika sniegta 79% gadījumu.
Otrs lielākais lūgumu skaits saņemts no Indijas varas iestādēm, kas "Facebook" iesniedza 3245 prasības par 4144 vietnes lietotājiem. Vismaz daļēja informācija sniegta 50% gadījumu, norādīja "Facebook".
"Facebook" un citas tehnoloģiju kompānijas tiek kritizētas par palīdzības sniegšanu ASV Nacionālās Drošības aģentūrai slepeni vākt datus par to lietotājiem. ASV federālie likumi ļauj varas iestādēm lūgt informāciju bez īpaša ordera, tomēr kompānijas var cīnīties par tādu lūgumu neizpildi slēgtās tiesas sēdēs.
Nav zināms, cik daudz no 26 tūkstošiem valdības institūciju lūgumu par 38 tūkstošiem "Facebook" lietotāju ir saistīti ar tiesībsargājošo funkciju izpildi un cik - ar izlūkošanas informācijas ieguvi.
